“Vienotība” krustcelēs – palikt vai aiziet?

vieno
Foto: nra.lv
  1. augustā partijai “Vienotība” ieplānots kongress, un šobrīd neskaidrību un minējumu ir varāk, nekā skaidra nākotnes redzējuma.

Šķiet, ka visvairāk skaidrības ir par pašreizējo partijas priekššēdētāju Andri Piebalgu, kurš ir paziņojis, ka kongresā savu kandidatūru priekšsēdētāja amatā neizvirzīs. Piebalgs nekandidēs arī uz partijas valdi, tomēr turpinās darboties “Vienotībā”. Viņš arī būtu gatavs startēt nākamā gada Saeimas vēlēšanās, ja partijas biedri aicinās viņu to darīt. Jau ieptriekš politiķis ir paudis, ka partijas biedri un atbalstītāji sagaida radikālas pārmaiņas, bet tas nozīmē arī nepieciešamību ievēlēt jaunu partijas vadību. Viņš arī atzina, ka viņa piedāvājums, kandidējot uz priekšsēdētāja matu iepriekšējā, ārkārtas kongresā, neparedzēja radikālas izmaiņas, bet gan bija partijas konsolidācijas plāns, kurš tā īsti nav izdevies.

Arī Solvita Āboltiņa, frakcijas vadītāja Saeimā, vairākkārt publiski ir sacījusi, ka nekandidēs uz partijas vadītājas amatu un varbūt pat negribēs būt partijas valdē. Āboltiņa domājot par aiziešanu no politikas, jo gribot atgriezties un strādāt Ārlietu ministrijā, kur pirms ievēlēšanas Saeimā vadīja Konsulāro dienestu. Izskanējuši apgalvojumi, ka Āboltiņa būšot vēstniece kādā no Ziemeļvalstīm.

Līdz nesenam laikam kā nākamo partijas priekšsēdētāju daudzi gribēja redzēt Saeimas deputātu un partijas priekšēdētāja vienieku Edvardu Smiltēnu, un arī viņš bija piekritis kandidēt  partijas vadītāja amatu. Taču tad Smiltēns paziņoja, ka partijas priekšsēdētājam būtu jāvada arī Saeimas frakcija. Āboltiņa vēlmi atdot savu amatu kolēģim nepauda, arī frakcija vēl to nav darījusi, bet Smiltēns paziņoja, ka domā  arī par aiziešanu no partijas, jo tajā vajadzīgas pārmaiņas un jaunas sejas. Viņaprāt, ar cita partijas priekšsēdētāja ievēlēšanu vien nepietiek, ja grib glābt un atjaunot partiju.

Turklāt “kroni visam uzlika” nesenais piecu “Vienotības” biedru paziņojums, ka viņi izstājas no partijas, kaut arī frakcijā vēl paliek. Proti, no partijas ir aizgājuši pieci Saeimas deputāti: Ints Dālderis, Ilze Viņķele, Lolita Čigāne, Andrejs Judins, kā arī Aleksejs Loskutovs. Viņuprāt, “Vienotība”vairs nav tā partija, kurā viņi savulaik iestājās un kura bija par taisnīgumu, tiesiskumu un pret korupciju. Iespējams, viņi pievienosies jaunam politiskijam spēkam, par kuru Latvijas vēlētāji jau būs uzzinājuši vairāk pirms laika, kad mūsu lasītāji saņems savu alikrakstu.

Jāpiebilst, ka patiesībā neviens partijas biedrs tā īsti neiebilst apgalvojumam, ka partijā valda nesaskaņas un spriedze un ka īsta līdera tai vairs nav.

“Vienotība”, protams, ir valdošajā koalīcijā un tai joprojām tajā ir ietekme, tomēr kopumā partija ir zaudējusi krietnu daļu savas ietekmes un popularitātes. Kāpēc tā noticis? Ne tikai deputāti, kuri no partijas izstājās, teic, ka “Vienotība” no citiem sākusi prasīt to, ko pati nepilda. Kā viens no spilgtākajiem piemēriem un pirmais solis lejup pa tiesiskuma kāpnēm tiek minēts skandāls ar Saeimas deptātu Dzintaru Zaķi, kurš pamanījās sev nopirkt auto, izvairoties no PVN (Pievienotās vēretības nodoklis) 8800 apmērā. Tā laika partijas vadītājas Solvitas Āboltiņas nostāja bija visai izvairīga, partija laipoja, Zaķis nodokli beidzot samaksāja, bet bija skaidrs, ka uz partijas priekšēdētājai pietuvinātajiem likumi un tikumi neattiecas. Kad pēc 12. Saeimas vēlēšanām izrādījās, ka vēlētāji diezgan vienprātīgi Āboltiņu no saraksta ir izsvītrojuši un viņa Saeimā nav iekļuvusi, pēkšņi viens no ievēlētajiem deputātiem nolika mandātu un it kā aizbrauca strādāt uz ārzemēm ļoti labā darbā. Vēlāk gan izrādījās, ka stāsts par īpašo darba piedāvājumu ārzemēs pasaka vien bijusi, bet Āboltiņa Saeimā tomēr tika un kļuva par frakcijas vadītāju. Protams, vēlētāju simpātijas pret partiju tas nevairoja. Tapat nepamanīts nepalika arī tas, ka patiesībā jau iepriekšējo premjeri Laimdotu Straujumu no amata nodabūt palīdzēja partija pati, bet tad izrādījās, ka vēlētāju augošā nepatika pret partijas līderi bija tik liela, ka Āboltiņa paziņoja – viņa nekandidēs uz premjera amatu. Dubultmorāles un dažādu intrigu uzskaitījumu varēru turpināt un tas, ka Āboltiņa vairs nevada partiju, nenozīmē, ka viņas ietekme un viņai pietuvināto atbalsts ir samazinājies. Ne velti nereti izskan ironiskas piezīmes par to, ka Solvita Āboltiņa ir pati savas partijas kapracis.

Lai kā tur arī būtu, inteliģentajam un mierīgajam Andrim Piebalgam irstošo partiju sapurināt un atjaunot nav izdevies. Solvita Āboltiņa no partijas aizies, kaut arī līdz pēdējam brīdim, acīmredzot, nevienu amatu Saeimā atstāt negrasās. Bet Edvards Smiltēns ir sapratis, ka vai nu viņam ir iespēja mēģināt partiju radikāli pārmainīt un atjaunot, vai arī nav vērts turpināt tās agoniju. Vitu līderu partijā nav – vismaz redzami viņi nav.

Teorētiski “Vienotība” vēl var sevi izglābt, bet praktiski tas ir maz ticams, un tas var kļūt par nopietnu zaudējumu Latvijas kā valsts tālākajā ceļā. Šī partija tomēr bija un ir prognozējama ārpolitikas un drošības jautājumos, patiesībā tā šobrīd ir vienīgā Saeimas partija ar skaidru rietumniecisko vērtību orientāciju lielajos jautājumos, jo pārējās partijas, slēpjoties aiz tautiskuma maskas, vairāk vai mazāk danco pašas ap savu labumu. Zaļo un  zemnieku savienības (ZZS) vadītā valdība ar nodokļu un veselības aprūpes reformu ir spoži sevi parādījusi  kā nejēgas vai arī korporatīvo interešu bīdītāju. Publiskotās “oligarhu sarunas” apliecinājušas, ka ZZS nav mazāk bīstama partija par “Saskaņu”, ar kuru tā jau sen draudzējas pagaldē.  Nacionālā apvienība (NA), it sevišķi pēc augošajām nepatikšanām ar daudz pieminēto maksātnespējas administrāciju (kriminālprocesi un tiesu darbi) un laipošanu tiesiskas valsts jautājumos, ik pa laikam izceļas vien ar kādu tautisku lozungu, bet ar darbiem iet kā iet. Ar vārdu sakot, kaut arī par “Vienotību” šobrīd nav daudz laba, ko teikt, purvājā, kas saucas Saeima, šī partija tomēr izrāda veselo saprātu un domātspēju daudzos minētajos jautājumos. Laiks rādīs, vai jācer tikai uz jauniem politiskajiem spēkiem, vai arī “Vienotība” spēs atjaunoties.

Apskati arī citus rakstus par sekojošajām tēmām: