Viena cilvēka stress, iespējams, rada pārmaiņas otra cilvēka smadzenēs

stress
Foto: Ilustratīvs attēls, pexels.com

Zinātnieki atklāj, ka smadzeņu šūnās noris izmaiņas kā atbildes reakcija kontaktam ar indivīdu, kurš ir pakļauts stresam.

Veselības aprūpes darbinieki, kuri strādā ar karavīriem ar posttraumatiskā stresa sindromu (PTSS), ir novērojuši, ka šo karavīru partneri un ģimenes locekļi reizēm uzrāda PTSS simptomus, lai gan nekad nav atradušies karadarbības apstākļos.

Šo fenomenu varētu izskaidrot nesenais Kalgarijas universitātes (University of Calgary) pētnieku veikums.

Pētnieku komanda Džeidipa Beinsa (Jaideep Bains) vadībā noskaidrojusi, ka “svešs” stress var izmainīt smadzenes tāpat kā pavisam īsts, uz sevis piedzīvots stress.

Zinātnieki savā darbā pētīja stresa efektu uz peļu tēviņu vai mātīšu pāriem. Katrs pāri tika atšķirts, un viena no pelēm tika pakļauta vieglam stresam, bet pēc tam peles tika atkārtoti novietotas blakus. Pētot katras peles specifisku smadzeņu šūnu atbildes reakcijas atklājās, ka smadzeņu tīkli abām pelēm izmainījās vienādi.

Pētījuma galvenā autore Tonija-Lī Stērlija (Toni-Lee Sterley) uzsver, ka ir bijuši citi pētījumi par stresa nodošanu.  “Neironi, kas kontrolē smadzeņu atbildi uz stresu, izmainījās stresa neskartajiem partneriem,” un šī izmaiņa bija identiska novērotajām svārstībām pelēm, kuras bija pakļautas stresam.

Pētnieki atklāja, ka neironu aktivācija izsauc ķīmiska signāla – “trauksmes feromona” – izdalīšanos. Trauksmes feromons izdalās pelei, kura ir nonākusi stresa apstākļos, lai tā varētu brīdināt partneri. Savukārt partneris, kurš uztver raidīto signālu, var brīdināt citus sugas pārstāvjus.

Fizioloģijas un farmakoloģijas profesors Beinss atzīst, ka “mums jāsāk domāt – vai citu cilvēku pieredze vai stress, iespējams, mūs izmaina veidā, ko pilnībā neizprotam? Pētījums arī liek domāt, ka pazīmes, kuras esam uzskatījuši par tikai cilvēkiem raksturīgām un unikālām, patiesībā ir evolūcijas gaitā saglabājušās bioloģiskas pazīmes.”

Interesanti, ka pētījumā parādījusies atšķirība starp peļu mātītēm un tēviņiem. Stresa efekts uz smadzenēm samazinājās, ja mātītes tika novietotas citā vidē. Mātīšu stress samazinājās gandrīz uz pusi, ja tās pavadīja laiku ar partneriem, kuri iepriekš nebija pakļauti stresam. Tomēr tēviņiem šāda sakarība netika atrasta.

“Ja daļa no stresa radītā efekta var tikt noņemta sociālas mijiedarbības ceļā, bet tas attiecas tikai uz mātītēm, tas varētu radīt jaunu priekšstatu par to, kā mēs veidojam personalizētu stresa radītu traucējumu terapiju cilvēkiem,” secina Beinss.

Avots: https://medicalxpress.com/news/2018-02-brain-cells-contact-stressed-individual.html

 

Apskati arī citus rakstus par sekojošajām tēmām: