Vai Londona ir bīstamāka par Maskavu un Ņujorku?

london
Foto: Ilustratīvs attēls, pexels.com

 

Kopš  šī gada sākuma Londonā nogalināts vairāk nekā 50 cilvēku un pēc šī rādītāja Londona vismaz uz laiku apsteigusi Ņujorku un Maskavu. Vai Londona tagad ir tik bīstama? Vai tiešām Londona ir kļuvusi par betona džungļiem, kur neuzmanīgu pilsētas iedzīvotāju vai viesi uz katra stūra apdraud bandīti, raksta BBC.

Vienkāršas atbildes uz šo jautājumu nav.

Mazliet statistikas

Pirmajā brīdī viss šķiet skaidrs: par spīti tam, ka šī gada pirmajā kvartālā Ņujorkā vardarbīgā nāvē miruši 50, bet Londonā – 46 cilvēki, šī gada februārī un martā britu galvaspilsētā tika izmeklētas 37 slepkavības, bet otrpus Atlantijas okeānam – tikai 32 divas.

Tieši šos skaitļus izmantojusi prese dramatiskos virsrakstos, it īpaši tabloīdi, rakstot par noziedzību.

Skaidrības labad jāpiebilst, ka pēc Maskavas prokuratūras datiem 2018. gada janvārī un februārī Maskavā reģistrētas 44 slepkavības – tātad vairāk nekā Londonā un Ņujorkā. Tiesa gan, Krievijas galvaspilsētā iedzīvotāju ir aptuveni pusotras reizes vairāk.

Ir arī cita statistika: par slepkavību skaitu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Ja rēķina pēc šīs atskaites sistēmas, tad Londona ir visdrošākā no minētajām trīs pilsētām. Pagājušajā gadā Londonā uz 100 tūkstošiem cilvēku ir bijušas 1, 2 slepkavības, Maskavā aptuveni 2,5, bet Ņujorkā – 3,4.

Sociālie tīkli un narkotikas

Gada sākumā britu galvaspilsētā tika reģistrēts straujš tādu noziegumu kāpums, kuros izmantoti āukstie un šaujamieroči. Kāpēc tā notiek, pagaidām īsti nav skaidrs.

Londonas policijas vadītāja Kresida Dika intervijā Times pieļāuj, ka tajā lielā mērā vainojami sociālie tīkli, kas “uzvelk”cilvēkus un padara tos nervozākus.

No vienas puses, mēs visi zinām, cik ātri diskusijas jebkurā interneta platformā var kļūt par savstarpējiem apvainojumiem un sava veida “boksu”. No otras puses, šī savstarpējā izskaidrošanās tā arī paliek virtuālajā pasaulē. Turklāt pēdējos desmit gados  noziedzības līmenis Londonā, tāpat kā Ņujorkā un Maskavā, kopumā ir pazeminājies, bet sociālo tīklu popularitāte ir augusi. Tādēļ acīmredzot problēmas slēpjas ne tikai sociālo tīklu popularitātē.

Deivids Lamms no britu parlamenta, kurš pārstāv Londonas Totenemas rajonu, kur notikušas pēdējās reģistrētās slepkavības, uzskata, ka par noziedzības pieaugumu lielā mērā ir atbildīgas Austrumeiropas bandas, kas galvaspilsētā ieved ieročus un narkotikas un pastāvīgi savā starpā karo “par teritoriju”.

“Mēs esam visas Eiropas narkotiku tirgus”, viņš saka intervijā BBC. “Bandas karo par savu teritoriju un kokaīna tirgu, vērtībā 11 miljardi mārciņu”.

Šo paziņojumu apstiprina statistika: no 25 Eiropas valstīm, kuras devušas datus, Apvienotā Karaliste ieņem septīto vietu pēc to pilsoņu skaita, kuri pēdējā gada laikā lietojuši narkotikas, turklāt kokaīna lietošanā Londona ir pirmā. Galvaspilsēta stabili ieņem vietu to Eiropas pilsētu četriniekā, kur kokaīna lietošana, it īpaši brīvdienās, ir ļoti augsta.

Jāpiebilst, ka Londonā tiešām darbojas bandas pēc etniskās piederības – nigērieši, turki, albāņi, emigranti no Karību salām, un ir arī vietējie – briti.Tādēļ nevar sacīt, ka ar narkotiku izplatīšanu nodarbojas tikai austrumeiropieši.Starp citu, kopša gada sākuma visvairāk gājuši bojā tieši tumšādainie londonieši, un galvaspilsētā dzīvo aptuveni puse no visiem Lielbritānijā dzīvojošajiem tumšādainajiem cilvēkiem.

Runājot par šiem jautājumiem, jāteic, ka daudz kritikas saņēmis gan Londonas mērs, gan Iekšlietu ministrija.Pēc leiboristu parlamentārieša domām, viņi šim jautājumam nevelta pietiekami daudz uzmanības, un šajā gadījumā būtu vajadzīga vienošanās starp partijām un nevis “politiskais futbols”, kad partijas apvaino policiju rasismā par pēkšņu aizdomīga izskata jaunu cilvēku aizturēšanu un  pārbaudi problemātiskajos Londonas rajonos.

Tajā pašā laikā nevar noliegt, ka ieslodzīto skaits britu cietumos, raugoties no etniskās piederības, ļoti atšķiras.Uz 10 tūkstošiem Anglijas un Velsas balto iedzīvotāju ir 16 ieslodzīto, bet uz 10 tumšādaino – 58.

Nav tik briesmīgi, kā izskatās

Protams, visi minētie skaitļi ir šausminoši. Tomēr, ja aplūko šos datus kontekstā, var redzēt, ka pars pīti tam, ka pēdējos četros gados slepkavību skaits ir pieaudzis, tas ir divreiz mazāks, nekā Londonā pirms 15 gadiem gan absolūtajos skaitļos, gan rēķinot uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Līdzīgi ir arī Ņujorkā un Maskavā. Par bandītu, huligānu vai sadzērušos pusaudžu upuri var kļūt jebkurā valstī, bet Londonā tomēr šis risks ir nosacīti mazāks, raksta BBC.

Apskati arī citus rakstus par sekojošajām tēmām: