Tautas vēlēts prezidents – riski vai ieguvumi

lat2
Foto: Ilustratīvs attēls, pexels.com

Ātri un jau rudenī! Tā īsumā var raksturot Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa aicinājumu grozīt Satversmi, lemjot par nākamā Valsts prezidenta ievēlēšanas metodi un pilnvarām. Vai, ģeopolitiski vērtējot, šis ir īstais brīdis pārejai uz vēlēšanām, kurās Latvijas prezidentu izraugās nevis Saeima, kā līdz šim, bet gan pilsoņi tiešā balsojumā? Un – vai tautas vēlēts prezidents vairāk palīdzētu Latvijas valsts attīstībai? Komentārus par Vējoņa ieceri Latvijas Televīzija jautāja diviem eksprezidentiem – Vairai Vīķei-Freibergai un Valdim Zatleram.

Kā zināms, tautas vēlēts prezidents tautā ir ļoti populāra ideja. Un arī vairāki politiķi un partijas savulaik ir izteikuši tādu piedāvājumu. Taču – vairākkārt arī ir skanējušas bažas, piemēram, par to, kas tad tiktu ievēlēts. Zinot, ka dažādu aptauju augšgalā mēdz būt piemēram, krimināli apsūdzētais Aivars Lembergs vai Krievijas valdošās partijas līgumpartneris Nils Ušakovs. Vai prezidenta amatā nokļūtu kāds, aiz kura vienkārši ir liela nauda, kā tas Eiroparlamenta vēlēšanās bija ar Ivetu Griguli, lūk, ko par šo pēdējo piemēru saka Vaira Vīķe-Freiberga.

“Uzlīmēja viņas seju uz visiem stūriem, un cilvēks tika ievēlēts! Komfortabli, un kā viens no mūsu mini oligarhiem ir lielījies, ka ar viņa naudu. Iespējams, ar kādām citām naudām arī, jo plakāti maksā naudu un – ja arī mums būtu, Dievs nedod, kaut kas līdzīgs amerikāņu vēlēšanām, kas ir tomēr prezidentāla republika, kur izdod miljardus par vēlēšanām, bet nauda būtu nepieciešama tajā ziņā un nauda spēlētu savu lomu,” norāda bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Tas, ko vēl nupat pirms Jāņiem, uzrunājot Saeimu, piedāvāja prezidents Vējonis, ir noteikt, ka jau nākamo prezidentu 2019.gadā ievēl tauta. Tādam prezidentam būtu plašākas pilnvaras. Lai atlaistu Saeimu, nebūtu kā tagad – vispirms jārīko tautas nobalsošana, bet Saeimas ārkārtas vēlēšanas prezidents varētu pats izsludināt uzreiz.

Lielākas pilnvaras saņemtu arī premjers. Valdības veidošanas procesā Saeima tikai apstiprinātu premjeru. Bet premjera aicinātos ministrus amatos ieceltu Valsts prezidents.

Kā pamatojumu, kāpēc tas vajadzīgs, Vējonis minēja to, ka nevirzās reformas, piemēram, veselībā un izglītībā. Valdībai trūkst Saeimas atbalsta un ar prezidenta pūlēm esot par maz. Taču – vai Vējoņa piedāvātais ceļš ir pareizā izvēle? Piemēram, Igaunijā tāpat kā mums nav tautas vēlēta prezidenta. Reformas tur veiksmīgi notiek. Eksprezidents Valdis Zatlers saka – arī mēs varam reformas veikt bez tautas vēlēta prezidenta, ja vien pa īstam to gribētu.

“Pieredze ar Pasaules banku rāda, ka mēs pasūtam par ļoti daudziem miljoniem pētījumus un saņemam pretim ieteikumus, ko mums darīt. Un pēc tam tos ieteikumus vienkārši neizpildām. Jo mēs gribam saņemt rīkojumu –  tieši tā darīt un nekā savādāk! Un uz jautājumu Pasaules Bankai – vai jūs nevarat pateikt, ka jums obligāti tā jādara? Viņi protams, pasaka – nē, mēs esam konsultanti!Mēs jums parādām objektīvo stāvokli, mēs jums iesakām, ko jūs varētu darīt – lēmumu ir jāpieņem Latvijas valdībai! Un tāpēc es uzskatu, ka tieši Latvijas valdības sēde, kuru sasauc valsts prezidents un norāda valdībai virzienu, kur jāiet, ir  ļoti efektīgs instruments,” skaidro bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Un arī bez valdības sēžu sasaukšanas, ko Vējonis vēl nav darījis, lai iekustinātu reformas, ir arī citas iespējas ko prezidents, arī tad, ja nav tautas ievēlēts, varētu izmantot.

“Viņa nostāju noteiks viņa paša pārliecība, viņa atbalstītāju spiediens uz viņu, viņa morālais mugurkauls un viņa enerģija un spēja un vēlme izmantot tos varas instrumentus, kas prezidentam tomēr ir, lai virzītu un bīdītu šādas reformas. Elementāri! Valsts prezidentam ir lielāka iespēja izteikt savu viedokli un būt dzirdētam, nekā jebkuram citam valstī. Ja viņš, kā Vējoņa kungs nupat demonstrēja, kaut ko saredz valstī, kas viņaprāt iet greizi, viņa paziņojums, kā mēs tikko redzējām, iegūst milzīgu atbalstu! Un tā ir prezidenta vara! Tam nav sakars ar viņa ievēlēšanas metodi. Tam ir sakars ar to – ko viņš saka, kad viņš saka, kāpēc viņš saka, kā viņš saka!” – tā Vaira Vīķe-Freiberga.

Par to, cik bīstama varētu būt Krievijas ietekme uz Latviju gadījumā, ja mūsu prezidentu vēlētu tauta – eksprezidentu domas atšķiras.

“Pasaule ir mainījusies un mums jāsaprot, ka mēģinājumi no ārpuses, no Krievijas ietekmēt ASV prezidenta vēlēšanas, Francijas prezidenta vēlēšanas, nemaz nerunājot par tādām valstīm, kā Čehija vai Moldova. Tiks ietekmēta arī Latvijas prezidenta ievēlēšana. Ja viņas būs tiešas. Jo ietekmēt 51 deputātu, lai viņi pieņemtu kaut kādu neprātīgu lēmumu Latvijas valstij, ir ļoti ļoti grūti. Ietekmēt publiskas vēlēšanas ar mūsdienīgiem līdzekļiem ir ļoti viegli,” uzskata Zatlers.

Bet, no otras puses, tiek  norādīts arī uz Saeimas ietekmējamību.

“Starp citu, Saeimā, kad balso, mēs ļoti labi zinām, ka ir iespējas piezvanīt kādam un piedāvāt naudu par balsojumu šim kandidātam vai citam. Un pēc tam mūsu dienesti saka – jā, nu zvani bija, mēs varam izsekot zvanu sērijai, bet mēs jau nezinām, par ko viņi runāja! Tātad – korupcija un naudas iespaids jeb politisks iespaids ir vienmēr iespējams. Viss, kas ir cilvēcīgs, ir pakļauts kļūdām un pārkāpumiem,” norāda Vīķe-Freiberga.

Eksprezidentes ieskatā – Krievijas ietekme tautas vēlēta prezidenta procesā noteikti izgaismotos.

“Man šķiet, ka latviešiem piecu minūšu laikā kļūtu skaidrs, ka redzams, kura avīze un ar kādiem argumentiem un kādā tonī dzied slavas dziesmas vienam kandidātam un kura interneta publikācija mēģina nomelnot ar visādiem izdomātiem skandāliem kādu citu kandidātu. Kaut gan – nu, teiksim tā – tīri statistiski runājot, normāla inteliģence ir tikai pusei no iedzīvotājiem. Ceturtdaļa ir gudrāka par caurmēru, bet ceturtdaļa ir  mazāk gudra par caurmēru,” turpina Vīķe-Freiberga.

Tomēr – ja Valdis Zatlers tautas vēlēta prezidenta ideju noraida, Vaira Vīķe-Freiberga uzskata to par atbalstāmu. Jo viņasprāt tautas izraudzītajam tauta arī uzticētos vairāk, nekā parlamenta vēlētajam. Taču – pie viena ļoti būtiska nosacījuma – ka valsts spēj nodrošināt stingru kontroli naudas plūsmām, kas ietu caur prezidenta kandidātu vai viņu atbalstītāju rokām.

Saeimā, kuras ziņā ir izšķiršanās, atbalstu tautas vēlētam prezidentam ir paudusi “Saskaņa”, lielākā daļa Zaļo un zemnieku, “No sirds Latvijai” un Reģionu apvienība. Bet – ar to ir par maz, lai nodrošinātu vajadzīgo balsu skaitu Satversmes grozīšanai.

 

Lsm.lv

Apskati arī citus rakstus par sekojošajām tēmām: