Slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās

nauda
Foto: Ilustratīvs attēls, Pexels.com

Latvijas Centrālā statistikas pārvalde sākusi  ikgadējo iedzīvotāju aptauju par ienākumiem un dzīves apstākļiem 2017. gadā. Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, 2016. gadā Latvijā saglabājās augsta ienākumu nevienlīdzība. Gada laikā Džini koeficients Latvijā nebija mainījies un 2016. gadā bija 34,5 %. Vidēji ES šīs rādītājs 2015. gadā bija 30,8 %. Jāpiebilst, ka 2016. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 425 tūkstoši jeb 22,1 % iedzīvotāju – par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā.

IKP (iekšzemes ienākumu pieaugums) uz vienu iedzīvotāju gan turpina lēnām augt, arī tirdzniecības apgrozījums pagājušajā gadā audzis, un noteikti arī 2017. gadā ir iedzīvotāju grupas, kuru ienākumi ir auguši. Tomēr tajā pašā laikā, šķiet, Latvija drīz kļūs par rekordisti ziedojumu vākšanā, it sevišķi, ja runa ir par cilvēku dzīvībām, kuras Latvijā nevar glābt un valsts neapmaksā ārstēšanos ārzemēs, kaut gan formāli tas ir paredzēts. It kā gan nav tā, ka apmaksā mazākos tēriņus, bet lielos atstāj katra paša ziņā, bet praktiski aizvien biežāk cilvēki ar retām slimībām un onkoloģiskām saslimšanām caur ziedot.lv vēršas pie sabiedrības ar lūgumu saziedot naudu dzīvības glābšanai.

Lūgums pēc palīdzības, kas saviļņoja visu Latviju un janvārī izskanēja kā mūziķu labdarības koncerts  “Vienoti par iespēju”, bija vēlme savākt naudu 30  onkoloģijas slimniekiem. Koncertu pārraidīja arī Latvijas Televīzija. Sākotnēji koncerts tika iecerēts kā palīdzība savam kolēģim.

Pagājušā gada novembrī mūziķis un TV raidījuma skolēniem “Gudrs, vēl gudrāks” vadītājs Valters Frīdenbergs vērsās pie sabiedrības ar lūgumu palīdzēt. Izrādās, Valters bija salimis ar vēzi, Latvijā tika veikta operācija un pavisam tika saņemti 8 ķīmijterapijas kursi, bet slimību uzveikt neizdevās. Ārsti pateica, ka Latvijā neko vairāk izdarīt nav iespējams, trīsdesmitgadīgais mūziķis savā dzimtenē bija nolemts nāvei. 17 tūkstoši eiro, kas  sākotnēji bija nepieciešani Šaritē klīnikā Vācijā, lai noteiktu ļoti precīzu diagnozi un vajadzīgo ārstēšanu, mūziķim bija nesasniedzama summa, nerunājot jau par pašu ārstniecības kursu.

“Valters Frīdenbergs ir Latvijā iemīļots mūziķis. Viņš ir dziedājis grupās “Dzeguzīte”, “Putnu balle”, “Tumsa”, nesis Latvijas vārdu pasaulē, startējot Eirovīzijas dziesmu konkursā. Daudzu gadu garumā ar vārdiem “Sirds ir kā tilts” labdarības akcijās aicinājis palīdzēt smagi slimiem bērniem. Šobrīd palīdzība nepieciešama Valteram pašam”, rakstīja ziedot.lv. Cilvēku atsaucība bija milzīga un pāris dienās tika saziedoti 100 tūkstoši eiro, tagad Valters ārstējas Vācijā un ir cerība, ka vēzis tiks uzveikts. Bet mūziķa kolēģi, kuri sākumā par labdarības koncertu domāja, lai palīdzētu Valteram, nolēma, ka cilvēki grib dzīvot, tādēļ koncerts tomēr notiks. Jāpiebilst, ka pagājušajā gadā pie ziedot.lv bija vērsušies 58 onkoloģijas slimnieki, 30. janvāra koncertu sagaidīja tikai puse no viņiem. Koncertā vairāku stundu garumā uzstājās Latvijā pazīstami dziedātāji un grupas, un cilvēki saziedoja mazliet vairāk par 110 tūkstošiem eiro – to varēja izdarīt, gan nopērkot koncerta biļetes, gan pa telefonu, gan ziedot.lv mājas lapā. Cerību dzīvot šis ziedojums deva deviņiem cilvēkiem, bet mājas lapā ziedot var joprojām.

Lai gan ziedojumi Valteram Frīdenbergam un labdarības koncerts onkoloģijas slimniekiem piesaistīja visas Latvijas uzmanību un bija redzams un dzirdams katram, kurš to vēlējās, patiesībā ziedojumu kampaņas Latvijā nav nekas pārsteidzošs. Ieejot minētajā mājas lapā, ieraudzīsit ļoti daudz ziedojumu mērķu. Un ziedotāju vidū ir ļoti daudz nebūt ne turīgu cilvēku, arī pensionāru. Īsi sakot, jau sen izskatās, ka “slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās”.

Tikmēr pagājušajā nedēļā turpinājās dancis ap māju-kuģi, kuru vienā no saviem komentāriem aprakstīja kolēģis Kārlis Streips. Ej nu zini, kā tas beigsies – lai gan  Latvijas Jūras administrācijas (LJA)  valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš intervijā pauda, ka šo objektu  var vērtēt kā ēku un atbilstoši būvniecību regulējošajiem normatīvajiem aktiem, jaunākajā LJA  apsekojumā secināts, ka objekts aizvien ir būvniecības stadijā esošs peldlīdzeklis. Laikam jau brīnīties nav vērts, jo Pāvilostas novadā jūras krastā esošās ēkas-kuģa īpašnieks, uzņēmējs Argods Lūsiņš un viņa ģimenes locekļi kopš 2010.gada dažādām partijām kopumā ziedojuši 154 833 eiro, liecina informācija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) mājaslapā. Protams, nevienam nav liegts oficiāli ziedot kādai partijai vai partijām. Galu galā katrs pats izvēlas, kā tērēt nopelnīto naudu, arī miljonāri. Tāpat kā katram ir tiesības draudzēties un svinēt dzimšanas dienu ar biznesa partneriem,  draugiem un dvēseles radiniekiem. Tādēļ nepārsteidza arī par oligarhu dēvētā Aināra Šlesera četrdesmit astotās dzimšanas dienas svinības 26. janvārī viesnīca “Hotel Roma”, ko apmeklēja liela daļa Latvijas biznesa un politikas  elites. Piemēram, Andris Šķēle ar kundzi, jo ģimenes saista kopīgs bizness; Ivars Godmanis ar kundzi Ilzi Godamani, kura salīdzinoši nesen zaudēja pieeju augstākā līmeņa informācijai jeb valsts noslēpumam un aizgāja no valsts sekretāres darba Iekšlietu ministrijā. Tiesa gan, kundze bez darba nav palikusi un kļuva par “Latvijas Gāzes” (LG) meitas uzņēmuma “Gaso” valdes priekšsēdētāju. Starp citu, laikam lieki piebilst, ka galvenais akcionārs LG ir Krievijas “Gazprom” un ka darbu tā pavēnī atradis ne tikai bijušais politiķis un premjers Aigars Kalvītis, bet arī bijusī Valsts kancelejas Ministru kabinetā vadītāja Elita Dreimane. Ar vārdu sakot, uz dzimšanas dienu pulcējās tie, kuri laikam taču jūt dvēseles vai biznesa radniecību un kurus ne mazākajā mērā nemulsina ne Šlesera izteikumi “oligarhu komisijas” izmeklēšanas laikā, ne viņa agrāk runātais un darītais. Nauda vieno. Un pēdējā gada notikumi, valdot Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), maksātnespējas administrācijas nu jau “kuplā”lieta un Nacionālās apvienības (NA) attieksme liek domāt, ka koruptīvā varas un naudas elite saliedējas un nostiprinās aizvien vairāk. Ideoloģijas kalpo vien kā aizsegs, izskatās, ka brīdinājums “krievi nāk!” un “glābiet krievu valodu!” kalpo vien savu vēlētāju noturēšanai, bet patiesībā kopīgā ir daudz, daudz vairāk, nekā atšķirīgā.

Var vaicāt, kādēļ komentāra sākumā minēju par ziedojumu kampaņām un par to, ka cilvēkus un bērnus glābj ne jau turīgākie? Jā, nav dzirdēts, ka bagātie un pie varas esošie, nespējot sakārtot valsti, vismaz ziedo kādu eiro, piemēram, lai bērnu namu bērnus varētu ātrāk adoptēt, vai onkoloģijas slimniekiem, kuriem Latvijā vairs nākotnes nav. Iepējams, ka elite savu labo sirdi tur lielā noslēpumā. Tomēr aizvien vairāk izskatās, ka varas un naudas eliti lielāko tiesu “parastie” cilvēki interesē vien tik, lai vēlēšanās dabūtu balsis sev par labu. Tādēļ teiciens :”Slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās”, šķiet ir kļuvis par elites moto.

Apskati arī citus rakstus par sekojošajām tēmām: