Skats no Londonas: No kā Latvijai jābaidās pēc «Brexit»?

london
Foto: Ilustratīvs attēls, pexels.com

Latvijai – un visām ES dalībvalstīm – pēc “Brexit” nāksies rēķināties ar ekonomiskiem zaudējumiem, intervijā Rus.Lsm.lv stāsta Londonas domnīcas Eiropas Reformu centrs direktors Čārlzs Grānts. Ir pamats raizēm, ka mazo valstu intereses tiks ignorētas, Francijas un Vācijas tandēms nostiprināsies un ES vara kļūs noskaņota labvēlīgāk Krievijai. No otras puses, austrumeiropas imigrantiem Lielbritānija durvis neaizcirtīs.

— Kādas būs “Brexit” sekas mazajām dalībvalstīm, konkrēti, Baltijai?

— “Brexit” iedragās gan lielās, gan mazās valstis: sekas Vācijā ietekmēs arī Latviju.

Pirmkārt – intelektuāli un ideoloģiski. Briti vienmēr ir atbalstījuši ES brīvo tirgu. Turpmāk intelektuālie resursi koncentrēsies tādās valstīs kā Francija un Vācija, taču tās neatbalsta pakalpojumu tirgus liberalizāciju.

Otrs Latvijai būtisks aspekts – drošība. Lielbritānija ir ANO Drošības padomes locekle ar plašām zināšanām, ārpolitikas pieredzi un diplomātisko sakaru tīklu. Turpmāk, piemēram, Krievijas acīs, ES būs mazāks bieds – gan militāri, gan diplomātiski.

— Vai “Brexit” var pavērt Krievijai jaunas perspektīvas? Piemēram, sankciju atcelšanu?

— ES vara pēc Lielbritānijas izstāšanās kļūs prokrieviskāka. Krievija varētu gudri izmantot šo situāciju – izlikties, ka vēlas atrisināt Ukrainas krīzi, tādā gadījumā sankcijas kļūtu maigākas. Taču neizskatās, ka Krievija izspēlēs šo kārti.

— Kā “Brexit” mainīs tirdzniecības karti Eiropā?

— Iespējams, mēs noslēgsim tirdzniecības līgumu, līdzīgi kā starp ES un Kanādu. Tā vai citādi, tas iedragās britu ekonomiku: Kanādas līgums attiecas tikai uz precēm, tas neietver finanšu pakalpojumus, plašsaziņas līdzekļus… Lielbritānijas ekonomika ir pakalpojumos balstīta, tāpēc ar to nepietiks. “Brexit” acīmredzami iedragās arī ES ekonomiku, jo ES veido pusi Lielbritānijas eksporta. Trieciens ES nebūs katastrofāls vispārīgi, taču atsevišķas valstis un reģioni cietīs smagi, piemēram, Īrija, Beļģija, Ziemeļfrancija, Nīderlande.

— Kādas perspektīvas paveras ES pilsoņiem, kuri vēlēsies strādāt vai mācīties Lielbritānijā?

— Tiem, kuri jau ir Lielbritānijā, būs jāaizpilda tiešsaistes anketa – tas būs vienkārši un lēti. Valdība vēl nav izlēmusi, kas notiks ar nākotnes imigrantiem, taču eiropiešiem būs daudz vieglāk nekā, piemēram, paragvajiešiem. Ceļošanai vīzas vietā tiks ieviests kaut kas līdzīgs ASV ESTA.

— Kādus Latvijai būtiskus “Brexit” aspektus jūs redzat šeit, Londonā, bet mēs, visticamāk, nepamanām?

— Ja es būtu latvietis, es satrauktos par ģeopolitiku. Vācija ir vadošā ES valsts. Tur nav nekā slikta – Vācija ir atbildīga, demokrātiska valsts. Taču tās dominējošais statuss nav veselīgs. Piemēram, Latvijai būtisko jautājumu par eirozonas nākotni atliks līdz pavasarim, jo Vācijā pašlaik nav valdības. Arī Francija pārāk spēcīgi dominē.

Taču visvairāk mani satrauc ES šķelšanās – Polija ar Ungārija vienā pusē un Francija ar Vāciju otrā. Starp rietumiem un austrumiem ir nopietnas viedokļu atšķirības tādos jautājumos kā bēgļu kvotas, likuma varas principi…

Cits piemērs: vakar biju Eiropas Politikas Centra organizētās pusdienās. Pie galda sēdēja 25 cilvēki – bet neviena no jaunajām ES dalībvalstīm, kuras iestājās 2004., 2007. vai 2013. gadā. Iespējams, Brisele, Parīze un Berlīne nenovērtē Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu nozīmi. Ar tām pārāk maz runā, tās pārāk reti apciemo, to viedokli pārāk maz ņem vērā. Francijas un Vācijas tandēms jau šobrīd dominē pārrunās par eirozonas reformu un “Brexit”. Rodas bažas, ka citas lielvalstis, kā Polija, Spānija vai Itālija, spēlē maznozīmīgāku lomu, savukārt mazajās valstīs, kā Latvija, neviens vienkārši neieklausās.

Lsm.lv

Apskati arī citus rakstus par sekojošajām tēmām: