Sirds veselībai, vēža profilaksei un mirdzošai ādai. Kāpēc ēst arbūzus un to sēklas

arbuzi
Foto: delfi.lv

Arbūzs ir viens no lielākajiem gardumiem, kas augustā nopērkams lielveikalos un tirgū. Šī oga ir ne vien liela savos izmēros, bet arī ļoti populāra. Ja arbūzs ir arī viens no taviem lielākajiem kārumiem, tad zini, ka mielošanās ar to nāks par labu tavai veselībai, bet, ja neesi to īpaši iecienījusi, ir vērts izmēģināt to pievienot kādam ēdienam.

Milzu ogai piemīt virkne labu īpašību, piemēram, arbūzs noder sirds veselības uzlabošanai, palīdz mazināt risku saslimt ar vēži, ir lielisks sabiedrotais sportā un stiprina imunitāti. Turklāt veselīgs ir ne tikai sārtais mīkstumiņš, bet arī tā sēkliņas un citas daļas. Tikai atceries, ka arbūzs nedrīkst kļūt par tava uztura pamatu. Tā tava veselība vairāk zaudēs nekā iegūs.

Pret vēzi, sirdsslimībām un citām kaitēm – kāpēc uzturā lietot arbūzus

Arbūzā ir ļoti daudz ūdens – apmēram 92 procenti no augļa –, bet tajā ir arī dažādi vitamīni un minerālvielas, skaidro “Live Science”. Arbūzā ir ļoti daudz vitamīnu A, B6, C, antioksidantu un aminoskābju. Tāpat lielajā ogā ir nedaudz kālija, tajā nav tauku un arī kaloriju daudzums ir neliels – 100 gramos ir nepilnas 30 kalorijas.

Aminoskābes un antioksidanti ir nepieciešami optimālai organisma funkcionēšanai. Arbūzos esošais likopēns tiek uzskatīts par vielu, kas palīdz uzlabot sirds veselību, kā arī mazina prostatas vēža risku. Tāpat tam piemīt pretiekaisuma iedarbība. Jāpiebilst, ka, jo gatavāks ir arbūzs, jo vairāk tajā ir organismam vērtīgu un nepieciešamu vielu. Tāpat, jāatceras, ka veselīgs ir ne tikai sarkanais augļa viducis, bet arī tā baltā daļa, kas atrodas tuvāk mizai.

Arbūzu lietošana uzturā pozitīvi ietekmē veselību un dažādas orgānu sistēmas, piemēram, augļu ēšana palīdz samazināt sirdsslimības riskus. Tāpat tas var palīdzēt uzlabot asinsriti. Arbūza pretiekaisuma īpašības palīdz ne tikai artrīta slimniekiem, bet arī vienkārši stiprina veselību un uzlabo imunitāti.

Šķiedrvielas, kas atrodas auglī, labvēlīgi ietekmē gremošanas sistēmu. Šīs ogas sulas dzeršana pirms intensīva treniņa palīdz izvairīties no muskuļu sāpēm nākamajā dienā, kā arī uzlabo sirdsdarbību. Tāpat arbūzam piedēvē spēju uzlabot sportistu sniegumu, īpaši tas attiecas uz velosipēdistiem un sprinteriem.

Arī “Healthline” uzsver arbūza vērtīgās īpašības: tas palīdz mazināt vēža risku, ir lielisks šķidruma avots, kā arī daudzos citos veidos pozitīvi ietekmē veselību. Tas palīdz uzlabot un stiprināt acu veselību, kā arī uzlabo matu un ādas stāvokli. Arbūza lietošana uzturā palīdz arī samazināt risku gūt saules apdegumus.

Tikai no arbūziem pārtikt nav ieteicams

Lai arī arbūzs patiešām ir gards un veselīgs, to var arī “pārdozēt” un pārtikt tikai no šīs milzu ogas noteikti nav veselīgi, skaidro “Live Science”. Veselīgs uzturs ietver dažādību, tāpēc pārspīlēšana ar vienu vienīgu produktu tev par labu nenāks. Runājot par arbūzu, kaitīgs ir ne tikai tas, ka tā pārmērīga ēšana neļaus uzņemt nepieciešamās vielas, kā šajā auglī nav, bet arī pārāk liels kālija un likopēna daudzums.

Cilvēki, kas uzņem vairāk nekā 30 gramus likopēna dienā, var ciest no nelabas dūšas, caurejas un vēdera pūšanās. Arī palielināts kālija daudzums asinīs ir kaitīgs, jo var izraisīt sirds aritmiju, radīt kardiovaskulārās sistēmas problēmas un samazināt kontroli pār muskuļiem.

Arbūza lietošana uzturā var šķist ļoti kārdinoša cilvēkiem, kas vēlas zaudēt svaru. Tomēr, jāpatur prātā, ka pārtikšana tikai no šiem augļiem par labu nenāks. Jā, tu zaudēsi svaru, bet tas, visticamāk, notiks uz muskuļu, nevis tauku rēķina. Tāpat jāatceras, ka arī arbūzos esošais cukurs ir cukurs. Tas ir dabīgs, bet ar to pārspīlēt nav ieteicams. 100 gramos arbūza ir apmēram septiņi grami cukura, kas ir līdzvērtīgas pusotrai tējkarotei cukura. Tas nozīmē, ka, apēdot 300 gramus arbūza, cilvēks uzņem gandrīz visu dienā ieteicamo cukura daudzumu.

Sēkliņas ne tikai nekaitīgas, bet arī veselīgas

Ir cilvēki, kas, ēdot arbūzu, cenšas izvairīties no sēkliņu norīšanas, jo tās ne vien nav garšīgas un sulīgas, bet arī pastāv uzskats, ka to ēšana ir neveselīga. “Live Science” skaidro, ka bailēm par sēkliņu kaitīgumu nav nekāda pamata. Sēkliņās ir ļoti daudz vērtīgu vielu, tāpēc, labi izkaltētas, tās var būt ļoti veselīga uzkoda.

Arbūza sēklās ir ļoti daudz olbaltumvielu. Tikai 30 gramos sēkliņu (tas ir apmēram viena tasīte) ir vairāk nekā 60 procenti no dienā nepieciešamo olbaltumvielu daudzuma. Sēklās esošās aminoskābes pozitīvi ietekmē sirds un asinsvadu veselību, bet B vitamīni ir nozīmīgi, lai uzturētu veselu nervu un gremošanas sistēmu, kā arī parūpētos par ādu.

Sirds veselību uzlabo, asinsspiedienu samazina arī arbūza sēklās esošais magnijs. Tas palīdzēs arī uzlabot vielmaiņu. Tāpat sēklās ir arī dzelzs, kālijs, varš, cinks, mangāns un nātrijs. Mazajās sēkliņās ir arī daudz nepiesātināto taukskābju, kas nepieciešamas šūnām, kā arī tā sauktā “sliktā” holesterīna līmeņa pazemināšanai.

Arbūzu šķirnes ir dažādas, taču aug tie visai līdzīgi. Ja zini, kā aug ķirbji, tad arbūzi diži neatšķiras, un tāpēc jāraugās, vai tirgošanā nonākušajai ogai ir redzama daļa, kas nav apsauļota saulītē, bet ir dzeltens plankums. Ja pleķis ir balts, tad oga vēl nav gana gatava. Arī mizas krāsa var pateikt priekšā arbūza gatavību – bālas vai neizteiksmīgas krāsas miza neliecinās to labāko, turpretim sulīgi zaļa un svītrota miza vien parāda, ka arbūzs jau ir pārgaidījies.

Delfi.lv

Apskati arī citus rakstus par sekojošajām tēmām: