Satraukumu rada demokrātijas līmeņa krišanās valstī

viens
Foto: Ilustratīvs attēls, pexels.com
Latvijā krītas demokrātijas līmenis, un valsts pārvalde ar dažādiem instrumentiem apzināti vai neapzināti, tomēr arvien vairāk apspiež pilsoniskās aktivitātes, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja biedrības «Latvijas Pilsoniskā alianse» vadītāja Kristīne Zonberga.

Viņa atsaucās uz starptautiskas organizācijas «Civicus» nupat publiskotu pētījumu jeb demokrātijas reitingu, kurā Latvijas demokrātijas novērtējums no atvērtas demokrātijas mainīts uz ierobežotu. Līdz ar to Latvija ir izkritusi no pasaules demokrātiskāko valstu saimes, kur atrodas visas Eiropas Savienības Ziemeļvalstis, tai skaitā Igaunija.

Pēc Zonbergas teiktā, «Civicus» ir konstatējis, ka pēdējo divu gadu laikā Latvijas politika pret sabiedriskajām organizācijām un pilsonisko aktīvismu ir kļuvusi represīvāka. To esot novērojusi arī «Latvijas Pilsoniskā alianse».

Jautāta, kas tieši licis izdarīt šādus secinājumus, Zonberga skaidroja, ka ir pieņemta virkne jaunu grozījumu tiesiskajā regulējumā, «kas varbūt izsvaidīti izskatās ne tik dramatiski, bet, kad tos saliekam kopā, mēs saprotam, ka gan darboties, gan piedalīties piketos ir daudz sarežģītāk, nekā tas bija pirms dažiem gadiem». Otrkārt, ļoti svarīgs faktors esot arī tas, ka līdz ar nodokļu reformu tikušas apgrūtinātas nevalstisko organizāciju iespējas piesaistīt finansējumu.

Runājot par citiem faktoriem, kas apgrūtina finansējuma piesaisti nevalstiskajām organizācijām, Zonberga atzina, ka pēdējos gados arvien vairāk redzama publiskās pārvaldes vēlme ierobežot vai vispār aizliegt nevalstisko organizāciju saimniecisko darbību. «Finanšu piesaiste ir tikai līdzeklis, kādā veidā pēc tam pilsoniskā sabiedrība spēj īstenot savas aktivitātes. (..) Svarīgi arī skatīties uz biedrošanās un pulcēšanās brīvības ierobežojumiem, jo šobrīd ir ļoti liels administratīvais slogs, kā var rīkot piketus un publiskos pasākumus. Ir arī daudz jaunu ierobežojumu, jaunas tiesības valsts pārvaldei iejaukties nevalstisko organizāciju darbībā. (..) Tā ir lielā mērā cenzūra,» izteicās Zonberga.

Viņa gan atzina, ka atvērts ir jautājums, vai minētie ierobežojumi tiek ieviesti un īstenoti apzināti vai neapzināti. Iespējams, pie vainas varētu būt neizpratne par pilsoniskās sabiedrības nozīmīgumu valsts pastāvēšanā, minēja Zonberga.

«Latvijas Pilsoniskās alianses» vadītāja arī vairākkārt uzsvēra, ka Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) neveido dialogu ar nevalstiskajām organizācijām, neatsaucas uz to aicinājumiem tikties un pārrunāt problēmas. Premjers pēdējos divos gados esot ieradies tikai uz formālām dokumentu parakstīšanām.

Ja tuvākajā laikā situācija neuzlaboties, «Latvijas Pilsoniskā alianse» pieļauj protesta akciju rīkošanu dažādās formās, turklāt organizācijas vadītāja arī ir pārliecināta, ka sabiedrības aktīvā daļa būs gatava šajās protesta akcijās iesaistīties.

TVnet.lv

Apskati arī citus rakstus par sekojošajām tēmām: