Redzēt pasauli un atgriezties Latgalē

ieva2
Foto: Lsm.lv

Izmirstošie lauki. Lēna ekonomikas attīstība. Ar šiem vārdu savienojumiem Latgales reģionu mēdz asociēt daudzi – gan Latgales, gan pārējās Latvijas iedzīvotāji. Jaunieši aizbrauc uz Rīgu vai emigrē uz ārzemēm, atgriežoties mājup Latgalē tikai brīvdienās vai svētku reizēs. Vien retais pieņem lēmumu palikt vai atgriezties uz dzīvi Latgalē. Tomēr – kas motivē šos cilvēkus pamest savu komforta zonu un dzīvot dzīvi reģionā, neskatoties uz grūtībām?

Ieva Saliete ir klavesīniste, kas 15 gadus dzīvojusi Vācijas pilsētā Freiburgā, pirms vairākiem gadiem atgriezusies Latvijā un uzsākusi dzīvi Rēzeknes pievārtē. “Tas būtu ļoti lepni, ja es teiktu – jums jābūt laimīgiem, ka es te dzīvoju. Nē! Es esmu laimīga, ka es šeit dzīvoju.

Šeit dzīvoju tāpēc, ka satiku savu vīru, kas ir no Latgales, kurš nav viegli “pārstādāms”.

Es esmu ļoti viegli “pārstādāma”. Mūziķis – tā ir darba profesija, kas der visur pasaulē,” stāsta Saliete.

“Protams, Eiropā ir visjaukāk dzīvot kā mūziķim, bet Latgales podnieks… Sakiet lūdzu, varbūt viņam dzīvot Kurzemē, Rīgā vai Parīzē? Es domāju, tas nebūtu nopietni, tāpēc izlēmu atgriezties Latvijā, dibināt šeit ģimeni. Man, protams, arī ļoti patīk tas, ka mani bērni ieaug tādā lielā stiprā dzimtā. Nav tā, ka ar diviem koferīšiem ierodas kaut kur nekurienē,” bilst Saliete.

Pirms daudziem gadiem – 1996. gadā -, kad robežas uz Eiropu vēl bija slēgtas, aizbraukšana studēt uz ārzemēm Ievai Salietei bija liela uzdrīkstēšanās.

“Toreiz, es atceros, bija vienkārši jāiekāpj Rīgā autobusā, un tad pirmā stāvēšana Lietuvas robežas, otrā stāvēšana uz Polijas robežas… Tas ceļš ieilga līdz 36 stundām autobusā,” viņa stāsta. “Jā, es domāju, ka katram dzīvē vajadzētu tādu pārbaudījumu, kur viņš vienkārši atkarīgs pats no sevis un mēģina iziet cauri visām grūtībām. Tas norūda. Es neatceros, ka es kaut kur būtu raudājusi spilvenā. Nē!” norāda Saliete.

Ilgus gadus strādājot, viņa ir spējusi iegādāties savu instrumentu un kļūt par Šveices senās mūzikas orķestra “Les Passions de l’Ame” klavesīnisti.

Tomēr kopumā savu iespēju atgriezties Latvijā un dzīvot Latgalē, paliekot arī par savas jomas profesionāli, Ieva uzskata par izņēmuma gadījumu.

“Mācīties, iziet cauri visām tām grūtībām, beidzot “aizpeldēt” tajā mūzikas vidē, sasniegt to savu mērķi, un tad pateikt: “Jā, paldies, es tagad braucu uz Latviju, kur es sēdēšu biešu vagā un audzināšu bērnus”… Tas būtu pārāk ekstrēmi. Atbraukt uz Latviju man kā klavesīnistei jau bija diezgan ekstrēma vēlme, bet es sapratu, ka varu kā mūziķe dzīvot jebkur un braukt spēlēt uz ārzemēm, uz savu Vāciju, Šveici vai kur jau nu mani aicina, arī no Rēzeknes,” norāda Saliete.

Šobrīd Ievas dzīves modelis atšķiras no citiem. Tas ir laikietilpīgs, pavadot trīs stundas ceļā uz Rīgu, tad lidojumos uz Eiropas pilsētām.

Tomēr tas ļauj viņai realizēt savu muzikālo karjeru, būt par mammu trīs bērniem, kā arī nodrošināt sevi materiāli.  “Sevi nodrošināt ir iespējams arī tad, ja strādā tikai Šveicē. Latvijā es nestrādāju peļņas dēļ,” saka Saliete. “Te to daru, jo man ir vēlme piedalīties Latvijas mūzikas kultūras dzīvē un arī satikt draugus. Bet, jā, man arī ir ļoti daudz brīvā laika. Mūziķis nestrādā no astoņiem līdz pieciem. Kad ir projekts, vienu nedēļu neesmu mājās, bet pārējās trīs es esmu mājās un varu gatavoties saviem nākamajiem projektiem, varu būt kopā ar bērniem, varu arī atpūsties, kas arī ir svarīgi,” klāsta mūziķe.

Ieva augstu novērtē to, kas pēdējo gadu laikā ir darīts kultūras attīstībai reģionā, tomēr tālākai izaugsmei viņa redz dažas lietas, ko vajadzētu uzlabot. “Nebūtu slikti, ja Latgales reģions būtu vieglāk sasniedzams ar sabiedrisko transportu, piemēram, maršruts Rēzekne – Rīga ir atsevišķs stāsts par to, kā braukt ar vilcienu vai autobusu,” saka Saliete. “Un otrs ir tas, ka reģionā cilvēkiem, aiz tā ka viņi ir jauki un silti, brīžiem pietrūkst asuma un pašpārliecinātības profesionālā ziņā.

“Domāju, nemaz par sliktu nenāk pieredze ārzemēs, lai tad ar apgriezieniem strādātu šeit. Es arī ceru, ka jaunieši atgriezīsies šajā tālajā galā, jo vides ziņā te ir ļoti labi. Protams, darbs ir jāorganizē pašam. Mūsdienās ar interneta palīdzību viss attīstās tik ātri, ka drīz jau būs pavisam vienalga, kur tu dzīvo,” norāda klavesīniste.

Latgalē ik gadu iedzīvotāju skaits sarūk par aptuveni 6000, viņu starpā ir ne tikai sirmgalvji, bet arī jaunieši, kas saskata dzīves iespējas citur un aizbrauc uz neatgriešanos.

Tiem, kas vēlas atgriezties, ir jāspēj organizēt savu darbu pašiem, dibinot uzņēmumus vai strādājot attālināti.

Lsm.lv

Apskati arī citus rakstus par sekojošajām tēmām: