PBLA 2018. – 2019. gadā vadīs Austrālijas un ASV latviešu organizāciju pārstāvji

saulite
Foto: PBLA

2017. – 2018. gadu mijā notikušajās vēlēšanās Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēža amatā uz diviem gadiem ievēlēta Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) prezidija vadītāja, sabiedriskā darbiniece Kristīne Saulīte, bet valdes priekšsēdes vietnieka amatā – advokāts un Amerikas latviešu apvienības priekšsēdis Pēteris Blumbergs.

Kā savas nākamā gada prioritātes PBLA priekšsēža amatā Kristīne Saulīte min – veicināt latviešu diasporas sadarbību ar Latvijas valdību un Latvijas iedzīvotāju sapratni par pasaulē dzīvojošo tautiešu vajadzībām un interesēm. “Mums ir pēc iespējas jāvieno visi pasaules latvieši – mēs esam viena tauta vienalga, kur mēs dzīvojam. Mums jābūt vienlīdzīgiem un ir svarīgi, ka ar savu darbību un vajadzībām nekādi nediskriminējam Latvijas iedzīvotājus”, saka Kristīne Saulīte. Viņa uzsveŗ, ka augstu vērtē ASV prezidenta Džona F. Kenedija vārdus: “neprasi, ko valsts var dot Tev, bet domā, ko Tu vari dot savai valstij,” kas kļuvuši par viņas dzīves principu.

 PBLA priekšsēdes pienākumus pildot, K. Saulīte vēlas arī veicināt Latvijas ekonomisko attīstību un stiprināt latvisko izglītību gan Latvijā, gan diasporas mītņu zemēs. Jaunievēlētā apvienības priekšsēde uzsver savu lojālitāti PBLA gadu gaitā izkoptajiem mērķiem: “Palikšu uzticīga mūsu nemainīgām vērtībām un prioritātēm, – un tās ir: latvietības saglabāšana un uzturēšana ārzemēs; latviskās izglītības un kultūras veicināšana un uzturēšana ārpus Latvijas; atbalsts Latvijas valsts drošības stiprināšanai; un sadarbība ar Latviju, lai veicinātu tās attīstību.”

PBLA priekšsēde K. Saulīte dzimusi Lestenē, Latvijā. Darbojusies kā LAAJ priekšsēde un PBLA valdes locekle kopš 2015. gada. Bijusi arī Melburnas latviešu draudzes priekšniece 2013. – 2014. gadā. Darbojusies Austrālijas latviešu teātrī un dziedājusi korī “Daina” .

K. Saulīte ir beigusi Melburnas Biznesa skolas vadības klasi un ieguvusi stipendiju Hārvarda Biznesa skolas vadības un stratēģijas diploma iegūšanai. Viņas darbs vienmēr ir bijis saistīts ar cilvēkiem – vadot darbinieku komandas, kā arī palīdzot cilvēkiem individuālajā izaugsmē. Brīvā laika intereses Kristīnei ir mūzika, literātūra, polītika, māksla, bizness, kā arī labdarība.

PBLA vicepriekšsēdis Pēteris Blumbergs ir dzimis un audzis Čikāgā, ASV. Latvisko izglītību ieguvis

Krišjāņa Barona skolā Čikāgā un Garezera vasaras vidusskolā. Ieguvis B.S. gradu ekonomikā Ilinojas Universitātē un J.D., ar atsauksmi, DePaul Universtātē Čikāgā kur bijis DePaul Law Review redaktors.

Pirms vairāk nekā 20 gadiem pārcēlies uz Vašingtonu, strādā par advokātu Vašingtonā.

No 1997. gada līdz 2003. gadam bijis aktīvs Amerikas latviešu apvienības (ALA) valdē. Bijis ALAs Informācijas nozares vadītājs un priekšsēža vietnieks. Pildot šos amatus, Pētera galvenā nodarbošanās bijusi strādāt, lai panāktu Latvijas uzņemšanu NATO aliansē.

No 2003. līdz 2010. gadam P. Blumbergs bijis ALAs pārstāvis Apvienotā baltiešu komitejā (Joint Baltic American National Committee vai JBANC). Divus gadus bijis šīs organizācijas priekšsēdis. Pārstāvot JBANC, Pēteris piedalījies NATO galotņu konferencē 2006. gadā, Rīgā.

P. Blumbergs vairākus gadus (no 1999. līdz 2003.g.) bijis Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes loceklis, vadījis PBLA informācijas darba grupu un bijis tās priekšsēdis svarīgajā NATO paplašināšanas laikā. Viņš ir aktīvs Vašingtonas ev. lut. draudzes un korporācijas “Lettgallia” loceklis.  Apbalvots ar Latvijas valsts augstāko apbalvojumu – Atzinības krustu, ko saņēmis personīgi no prezidenta Andra Bērziņa.

Pēteris ir precējies un kopā ar sievu Lauru, kas ir architekte, audzina četrus dēlus: Aleksandru, Grantu un dvīņus Ediju un Filipu. Visi četri dēli piedalījušies latviešu nodarbībās, skolās un nometnēs, kā arī vietējā amerikāņu sabiedrībā.

PBLA pārstāvniecību Rīgā turpinās vadīt Jānis Andersons. Viņš 1992. gadā beidzis Latvijas Universitātes filoloģijas fakultāti. No 1993. līdz 2005. gadam strādājis par žurnālistu un redaktoru dažādos Latvijas preses izdevumos un apgādos. Kopš 2005. gada J. Andersons strādā PBLA pārstāvniecībā Rīgā un kopš 2006. gada ir šīs pārstāvniecības vadītājs. No 2010. līdz 2013. gadam bijis viens no darba grupas locekļiem Saeimā, Pilsonības likuma grozījumu izstrādes komisijā, veicinot dubultpilsonības iegūšanas statusa atjaunošanu Latvijas Republikas Pilsonības likumā. Pārstāvniecībā grāmatvedības un projektu uzraudzības darbu veic Solvita Sekste, kas līdz 2017. gadam vadīja Daugavas Vanagu Centrālās valdes pārstāvniecību Latvijā. Kopš 2017. gada decembŗa pārstāvniecībā par projektu administratori nepilnu laiku strādā arī Rīgas Stradiņa Universitātes Starptautisko attiecību – Eiropas studiju bakalaura programmas studente Lora Egle.

Pārstāvniecības darbu Rīgā ar 2018. gada vasaru stiprinās ilggadējais Amerikas latviešu apvienības ģenerālsekretārs Raits Eglītis, kuŗu PBLA valde apstiprinājusi izpilddirektora/ģenerālsekretāra amatam. Pēc 20 darba gadiem Amerikas latviešu apvienībā R. Eglītis pārcelsies uz Latviju. Viņa galvenā atbildība būs pārstāvēt PBLA Latvijas valdības iestādēs, kā arī citi sabiedrisko attiecību projekti.

R. Eglītis beidzis Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultāti un ieguvis maģistra grādu žurnālistikā Mičiganas pavalsts universitātē. Strādājot ALAs birojā kopš 1998. gada, viņš izpelnījies Amerikas latviešu sabiedrības atzinību par darbu vēlēšanu iecirkņu organizēšanā ASV un pārvietojamās pasu

stacijas projekta veicināšanā, atbalsta darbu Latvijas ārpolitisko mērķu sasniegšanā un gandrīz 20 ALAs kongresu rīkošanā. 20 gadus bijis redaktors ALAs izdevumam “Latvian Dimensions”.  Apbalvots ar Valsts apbalvojumiem – Atzinības krustu un Aizsardzības ministrijas medaļu par Latvijas dalības NATO veicināšanu.

PBLA Izglītības padomes izpilldirekores darbu no 2018. gada 1. janvāŗa pārņēmusi Vita Tērauda – ASV dzimusi latviete, kas nu jau 27 gadus dzīvo un strādā Latvijā. V. Tērauda ir strādājusi Latvijas valsts pārvaldē gan ierēdņa amatos, gan kā Valsts reformu ministre. Viņa ir vadījusi Latvijas lielāko privāto filantropisko organizāciju Sorosa fonds – Latvija, kā arī dibinājusi un 10 gadus vadījusi Latvijas pirmo domnīcu Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Gan Sorosa fonda – Latvija atbalsta programmas, gan PROVIDUS pētniecības tēmas ir bijušas saistītas ar izglītības reformu jautājumiem. Vita Tērauda labi pazīst trimdas latviskās izglītības sistēmu, jo ir Vašingtonas latviešu skolas, Beverīnas vasaras vidusskolas, Minsteres Latviešu ģimnazijas, Latviešu studiju centra Kalamazū absolvente. Viņa bijusi ALJAs valdē, divus gadus priekšsēdes amatā. Apmeklējus vairākas 2×2 nometnes gan kā dalībniece, gan kā ievirzes vadītāja. Viņa ir strādājusi praksē gan Apvienotajā baltiešu komitejā (JBANC), gan Radio Brīvība latviešu nodaļā un 5 gadus darbojusies kā žurnaliste “Amerikas Balss” latviešu redakcijā. Vitas ģimenē aug divi dēli Guntis un Kalvis.

Latvijas brīvības fondu, kas visus tā pastāvēšanas gadus financē PBLA darbu, aizvadītos gadus vadīja inženieris no Ņudžersijas Jānis Lucs. Viņam pensijā aizejot, šos amata pienākumus pārņem Roberts Kukainis. Viņš strādā Michelin North America, Grīnvillē, Dienvidkarolīnā, ASV, kur attīsta servisa pakalpojumus kompānijas klientiem. Viņš ir Latvijas Republikas goda konsuls Dienvidkarolīnā. R. Kukainis ir beidzis Michigan State University Honors College. Vēlāk ieguvis Master of Business Administration gradu Thunderbird School of International Management, Fīniksā, Arizonā.

Latviešu sabiedrībā Roberts Kukainis ir bijis Amerikas latviešu jaunatnes apvienības priekšsēdis un Daugavas Vanagu apvienības Detroitā valdes sekretārs. Absolvējis Gaŗezera Vasaras vidusskolu un Detroitas latviešu skolu. Roberts ari bijis Latviešu apvienības Detroitā (LAD) priekšsēdis un pašlaik ir korp! “Talavija” oldermanis ārzemēs. Viņš kopā ar sievu Lieni Kukaini audzina trīs dēlus – Lauri Ūsiņu, Miku Jumi un Vili Mārtiņu. Kukaiņu ģimene iespēju robežās organizē un satur kopā Dienvidkarolīnas latviešu sabiedrību.

Apskati arī citus rakstus par sekojošajām tēmām: