Pārmantots krūts vēzis vairs nenozīmē obligātu krūšu noņemšanu

surgery
Foto: Ilustratīvs attēls, pexels.com

Krūšu noņemšana jeb mastektomija ir pilnīga krūts dziedzera audu izņemšana, kas parasti saistās ar pirmo izvēli pēc krūts vēža diagnozes. Krūts vēža rašanās iespējamību paaugstina mutācija gēnā, ko dēvē par BRCA jeb “Andželīnas Džolijas gēnu” sakarā ar to, ka aktrise veica profilaktisku abpusēju mastektomiju pēc tam, kad tika noskaidrots, ka viņai ir 87% iespēja saslimt ar krūts vēzi.

Katram cilvēkam ir BRCA gēns, taču vēža risks paaugstinās brīdī, kad notiek bojājums un šūnas var kļūt kancerogēnas. Tiek uzskatīts, ka mutācija piemīt 1 no 800 sievietēm. BRCA gēna mutācija var izraisīt krūts vēzi, kā arī, piemēram, olnīcu vēzi sievietēm un prostatas vēzi vīriešiem.

Izrādās, ka jaunām pacientēm ar kļūdu BRCA gēnā ir tikpat liela iespēja izdzīvot kā pacientēm ar neizmainītu gēna stāvokli. Pētnieki, aplūkojot 3000 sieviešu datus, ir noskaidrojuši, ka dzīvildzi nemaina arī izvēlētā terapija, pat mastektomija.

Ja gēna mutācija nenozīmē, ka paciente dzīvos īsāku laiku nekā citas krūts vēža pacientes, diagnosticētās sievietes varētu izvēlēties mazāk invazīvas ārstēšanas metodes, neriskējot ne ar ārējā izskata maiņām, ne dzīves ilgumu. Sievietes varētu nesteigties ar radikālu metodes izvēli, atzīst eksperti.

Tomēr pētījumā netika apskatītas profilaktiskas operācijas, kuras mēdz veikt veselas sievietes ar mutāciju BRCA gēnā, lai samazinātu vēža rašanās iespējamību. tostarp tāda veida operācija, kādu veica aktrise Andželīna Džolija.

Mutācijas BRCA1 un BRCA2 gēnos 4 – 8 reizes paaugstina krūts vēža varbūtību. Tas arī izskaidro pārmantojamību un daudzas krūts vēža diagnozes vienas ģimenes ietvaros.

Nesenais pētījums, kas publicēts The Lancet Oncology, rāda, ka 12% no gandrīz 3000 sieviešu bija BRCA mutācija. Pētījumam atlasītas 18 – 40 gadus vecas sievietes, kuras ārstējušās atšķirīgās Lielbritānijas slimnīcās 2000. gadu sākumā. Izvēlēto sieviešu medicīnas vēstures ir pētītas teju desmit gadu ietvaros.

Datu vākšanas laikā no krūts vēža nomira 651 sieviete, tomēr statistikas dati ir nelokāmi: neatkarīgi no tā, vai sievietēm ir vai nav BRCA gēna mutācija, pacientēm ir vienāda iespēja sasniegt divu, piecu un desmit gadu slieksni pēc diagnozes uzstādīšanas. Turklāt šos rezultātus neietekmē ne ķermeņa masas indekss, ne etniskā izcelsme.

Tāpat no pētījumā apskatītajām pacientēm trešdaļai ar BRCA mutāciju tika veikta abpusēja mastektomija pēc krūts vēža diagnozes, tomēr ilgtermiņā – desmit gadu griezumā – šī ķirurģiskā iejaukšanās neuzlaboja dzīvildzi.

Tomēr pētnieki uzskata, ka mastektomija varētu būt risinājums pacientēm, kuras vēlas samazināt atkārtotu vēža iespējamību.

Pētījuma autore Diāna Eklesa (Diana Eccles), Sauthemptonas universitātes profesore, stāsta, ka bieži sievietēm ar BRCA mutāciju pēc diagnozes uzstādīšanas vai pēc ķīmijterapijas tiek piedāvāta abpusējas mastektomijas operācija. “Tomēr mūsu pētījuma dati norāda uz to, ka šī operācija, tāpat kā citi ārstēšanas veidi, nav obligāti veicami uzreiz.”

Pētījuma autori norāda, ka pētījuma dati neattiecas uz vecākām sievietēm.

Avots: http://www.bbc.com/news/health-42648761

 

 

 

Apskati arī citus rakstus par sekojošajām tēmām: