Pārmaiņu miglainais ceļš Latvijā

coins-currency-investment-insurance-128867
Foto: Ilustratīvs attēls, pexels.com

Skatoties, klausoties, kas notiek un lasot, ko raksta plašsaziņas līdzekļi, prātā nāk  Ilmāra Dzeņa dziedātais “kā pa miglu mana dzīve iet” un kāds smieklīgs notikums no dēla bērnības. Proti, dēlam bija gadiņi divi un viņš bija pamanījies tā smalki sajaukt cukuru ar sāli un rūpīgi iebērt atpakaļ cukurtraukā. Uzvārīju tēju, pieliku cukuru, bet tēja grašoja tik dīvaini, ka nospriedu – laikam noliktavā stāvējusi mūžību, ar kaut ko bijusi nejauši aplieta un nu vairs nav lietojama. Nopirku citu tējas paciņu, taču tēja šā vai tā nebija dzerama. Tad pamanīju dažas sīkas sāls drupatas aiz cukurtrauka, sāku soli pa solim uzmanīt, ko puika dara, un pieķēru viņu brīdī, kad viņš ar savu tuklo roķeli aizrautīgi maisīja cukuru ar sāli.

Brīžiem izskatās, ka šodien amatpersonas, politiķi un arī plašsaziņas līdzekļi dara to pašu – jauc kopā visu, kas vien sajaucams un pēc tam brīnās, kāpēc iedzīvotāji nav sajūsmā par iecerētajām reformām un pārmaiņām.

Veselības ministre Anda Čakša presei paudusi, ka veselības aprūpes “groza” dalīšana divās daļās – tiem, kuri maksā nodokļus un  tiem, kuri nemaksā, droši vien palielināšot neatliekamās medicīniskāsd palīdzības izmaksas un palielināšot cilvēku skaitu ar ielaistām slimībām, bet citas izejas neesot, jo Latvijā 300 tūkstoši nodokļus nemaksājot.  Sociālo iemaksu nemaksātāji Latvijā varēšot saņemt tikai ģimenes ārsta aprūpi, neatliekamo palīdzību un ārstēšanu dažu slimību gadījumā.  “Pilnais grozs”  tikšot nodokļa maksātājiem un arī bērniem, pensionāriem, invalīdiem un grūtniecēm, arī pacientiem ar “dažām slimībām”, bet vēl neesot zināms, kā būs ar bezdarbniekiem.

Pairmais jautājums – vai tiešām 300 tūkstoši strādājošo nemaksā sociālo nodokli? Veselības aprūpe gan tiek finansēta no ienākumu nodokļa, bet lai jau būtu… Tātad – vai no visiem strādājošajiem tiešām trešā daļa nemaksā sociālo nodokli? 2016. gada statisktikas dati liecina, ka valstī ir 957,1 tūkstoši ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Vai trešdaļa no viņiem sociālo nodokli neveic? Vai arī minstre nemaksātāju sarakstā ieklāvus amikrouzņēmumu darbiniekus, individuālās saimnieciskās darbības veicējus, kuri maksā mikrouzņēmuma nodokli? Kā zināms, mikrouzņēmumu darbiniekiem vienkārši nav citas izvēles – vai nu strādā vai ej projām, jo nodokļa apjomu nosaka likums. Arī citi strādājošie, kuri izvēlējušies mikronodokļa maksājumus, parasti to dara tādēļ, ka nopelnītās summas ir mazas un no tām pilnos nodokļus samaksāt nav iespējams. Vai šos cilvēkus var saukt par nodokļa nemaksātājiem? Viņi taču maksā, turklāt no nākamā gada sociālās iemaksas augs par vienu procentu. Vai šie cilvēki joprojām tiks uzskatīti par nodokļa nemaksātājiem?  Varbūt trešdaļā nemaksātāju ministre ieskaitījusi arī bezdarbniekus un invalīdus, kuri ir darbspējīgā vecumā, bet nestrādā? Un kā būs ar “pilno grozu” pensionāriem un invalīdiem, kuri strādā, lai savilktu galus kopā, bet maksā “nelaimīgo” mikronodokli? Pie kuras grupas viņi tiks pieskaitīti? Visbeidzot, vai ir rēķināts, cik valstij izmaksās neatliekamās medicīniskās palīdzības apjoma pieaugums un ielaisto slimību glābšana? Varbūt tomēr valstij tie “divi grozi” galu galā nemaz nemaksās lētāk? Vai tas ir rēķināts? Vajadzētu tomēr precīzākas definīcijas un skaitļus, jo pašlaik skaidrs ir tikai tas, ka skaidrības maz.

Vēl kāds spilgts piemērs tam, ko nodara neprecīza informācija vai aptuvens tās atspoguļojums, ir skandāls ap sludinājumu portālu “ss.lv”. Tātad, ir “sludinājumu dēlis” jeb interneta vietne “ss.lv”, kas ļauj ievietot sludinājums un par to pieprasa nelielu samaksu. “Sludinājumu dēlis” it kā neatbild par to, kas rakstīts sludinājumos un ko katrs pērk vai pārdod. Tiesa, ievietot sludinājumu, ka, piemēram, tiek meklēts labi atalgots slepkava tomēr nevarēs, jo arī šim “dēlim” ir jādarbojas valsts likumu ietvaros. Turklāt, lai sludinājumu ievietotu, ir jāiesniedz savi dati un arī apmaksa notiek no bankas konta. Izskanējusī informācija vēsta, ka VID  ir aizdomas par  sava veida autotirgotāju mafiju, kas žonglē ar nodokļiem, tādēļ “sludinājumu dēlim” tiek pieprasīta visa datu bāze. Sašutums, kurā nu jau iesaistījušies ne tikai iedzīvotāji, bet arī uzņēmēji, politiķi un amatpersonas, ir milzīgs – valsts visādās deputātu kvotās un projektos priekš savējiem palaiž vējā miljonus, naudas tāpēc trūkst un  tagad prasa visus sludinājumu ievietotāju datus, lai ķertos pie rīkles katram, kurš kaut ko pārdod, kaut vai vecus krēslus vai valkātas kurpes. Visus datus “sludinājumu dēlis” negrib dot, tāpēc tā darbības tiek apturēta. Šausmīgi, vai ne? Tagad valsts aplaupīs katru, kuram ir kaut eiro kabatā! Papētot, patiesībā gan atklājas, ka VID nav prasījis visu datu bāzi, bet tikai autotirgotāju datu bāzi un neviens negrasās atņemt pēdējo eiro par katru pārdoto lietu.

Piemērus par miglu, kuru rada gan valsts, gan plašsaziņas līdzekļi, varētu minēt vēl, bet manuprāt bīstamākais ir tas, ka, maldoties šajā miglā, nepatika pret savu valsti aug. Kas notiks nākamā gada vēlēšanās? Vai pilsoņi ies balsot? Par ko  dusmīgie un  aizvainotie cilvēki balsos? Vai meklēsim savu Putinu ar stingro roku?

 

Apskati arī citus rakstus par sekojošajām tēmām: