Padomi, ar ko sākt savu mazo biznesu Lielbritānijā

Sizovs 1
Foto: Pāvels Sizovs, no personīgā arhīva

Ne viens vien latvietis, strādājot Lielbritānijā, ir iekrājis līdzekļus un labprāt sāktu pats savu biznesu jeb uzņēmējdarbību. Vieni domā par to kopā ar draugu vai draudzeni, citi vēlas ģimenes biznesu. Tomēr pats galvenais jautājums ir – ar ko sākt?

ABN nolēma padomu vaicāt Pāvelam Sizovam, „Business Atrium Limited” uzņēmuma īpašniekam un direktoram, kurš Lielbritānijā dzīvo un strādā jau 17gadus un kura firma sniedz grāmatvedības pakalpojumus uzņēmējiem, palīdz risināt ar biznesu saistītus juridiskos jautājumus, kā arī nepieciešamības gadījumā veic tirgus izpēti, palīdz veidot biznesa plānu: http://www.businessatrium.co.uk/. Pāvela Sizova firma lielāko tiesu strādā ar vidēja apjoma biznesu, kura gada apgrozījums ir no 80 tūkstošiem un starp „Business Atrium Limited” un uzņēmēju parasti tiek slēgti līgumi par noteiktu pakalpojuma summu mēnesī – piemēram, 100 sterliņu mārciņām. Pāvels teic, ka mazie uzņēmēji un pašnodarbinātie var tikt galā paši, ne vienmēr vajadzīgs līgums ar firmu, kas sniedz ārpakalpojumus. Tomēr pamatlietas ir jāzina, arī darbojoties mazajā vai ģimenes uzņēmumā.

Daži padomi par to, kas jāievēro un jāzina, ja gribat sākt savu biznesu.
Pirmkārt, sākot savu mazo biznesu, tajā nevajag ieguldīt uzreiz visus iekrājumus un nevajag sākt ar kredītiem.
Otrkārt, ir labi, ja cilvēkam ir kaut neliela pieredze izvēlētajā biznesa jomā. Piemēram, pirms atvērt mazu kafejnīcu, frizētavu, maizīšu ceptuvi vai kādu citu biznesu, būtu labi, ja cilvēks kādu laiku tādā būtu strādājis – un nav svarīgi, cik svarīgs darbs tajā ticis darīts. Katrā biznesā ir savas nianses, it kā sīkumi, kurus nezinot, ātri vien var sākties dažādas problēmas.
Treškārt, ļoti svarīgi ir izpētīt apkārtni, kurā nolemts darboties, uzzināt, vai cilvēkus plānotais pakalpojums tiešām interesē. Piemēram, veikalam atrašanās vieta ir ļoti svarīga. Protams, tā nav tirgus izpēte klasiskajā izpratnē un nav vajadzības piesaistīt speciālistus, kuri ar to nodarbojas. Tomēr uz labu laimi neko sākt nevajag, jo ir liela starpība, vai reizēm uzcepat kādu torti vai kliņģeri paziņām vai kādam kaimiņam, vai ar to vēlaties nopelnīt iztikas līdzekļus.
Ceturtkārt, ir jāzina, ka telpām, kuras saimnieks izīrē biznesam, ir piešķirta kategorija jeb novērtējums, no kura atkarīgs, ko šajās telpās drīkst darīt. Var būt tā, ka kaut ko cept vai gatavot tajās drīkst, bet kafejnīcas ierīkošanai tās nav paredzētas. Tādēļ Pāvels Sizovs teic, ka vislabāk ar savu ideju par to, ko gribat darīt, doties pēc padoma uz vietējo padomi (pašvaldību) pie speciālistiem, kuri uzklausīs un paskaidros, kādai jābūt telpu kategorijai, kuru drīkst izmantot.
Piektkārt, ir jārēķinās ar naudas plūsmu un tā kaut nedaudz ir jāaprēķina. Ieguldot naudu, to uzreiz atpakaļ dabūt nevar – piemēram, iegādājoties izejvielas vai kādas ierīces darba veikšanai, tajās tiek ieguldīta nauda, bet pārdot preci vai saražoto produktu nevar vienā vai dažās dienās. Tas nozīmē, ka nauda būs ieguldīta, bet īsāku vai garāku laika sprīdi to atpelnīt nevarēs. Turklāt gadās arī neparedzētas situācijas un preces vai pakalpojuma pārdošana kavējas.
Sestkārt, ja angļu valodu zināt tikai sarunvalodas līmenī, tad noteikti, ejot uz vietējo padomi sarunai par telpām, tās īrējot vai kārtojot citus ar savu biznesu saistītos jautājumus, ņemiet līdzi kādu, kurš var sarunas tulkot, jo valodas nezināšana bieži vien var radīt pārpratumus, kuri vēlāk var maksāt dārgi.

Ja jums saistībā ar sava biznesa sākšanu ir jautājumi, rakstiet ABN, Pāvels Sizovs ir apsolījis uz tiem atbildēt, un mēs publicēsim atbildes.
ABN e-pasts: info@www.anglobalticnews.co.uk

Apskati arī citus rakstus par sekojošajām tēmām: