Lielbritānijas rezidenta statuss – Jā vai Nē? (Nobeigums)

12754897_1231446296884053_714282761_o

«Laima Brencs / Advise & Translation Services»  konsultante un vadītāja

Agrāk pazīstama kā «FAQ & Support» konsultante, aizsākusi informatīvo un skaidrojošo rakstu sēriju par aktuāliem jautājumiem imigrācijas statusa sfērā attiecībā uz sociālajiem pabalstiem, kas skar Lielbritānijā dzīvojošos latviešus.

Noslēdzot informatīvo un skaidrojošo rakstu ciklu «Lielbritānijas rezidenta statuss – Jā vai Nē?», šo publikāciju es vēlos veltīt ikvienam ar kuru jebkad es esmu runājusi par «rezidenta statusa» Lielbritānijā tēmu pēdējo 10 gadu laikā.

Mana nostāja šajā jautājumā vienmēr bijusi nemainīga, proti, nokārtot rezidenta statusu apliecinošu dokumentāciju ir katra paša izvēle, bet tā nav obligāta. Uz jautājumu, vai es ieteiktu to nokārtot, mana atbilde vienmēr bija viena un tā pati: «Neredzu īpašu vajadzību» un «Man pašai arī tā nav». Pietiek ar rūpīgi sakārtotām algas lapiņām, P45, P60 un gada atskaitēm (ja pašnodarbinātais) un cilvēks ir spējigs pierādīt savu pastāvīgo uzturēšanos AK.

Manas atbildes, protams, vienmēr bija saistītas ar Lielbritānijas likumdošanā esošo likumu un tas bija stabili nemainīgs (lielos pamatvilcienos) kopš esam iestājušies Eiropas Savienībā (2004). Tāpat, mana pašpārliecība par spēju aizstāvēt klientu tiesības bija ļoti stabila. Ar bijušajiem kolēģiem Pilsoņu Konsultāciju Birojā mēs bieži diskutējām par šo tēmu jau vairākus gadus. Es vienmēr paliku pie sava, ka pratīšu aizstāvēt savu klientu, ja vajadzēs.

Tomēr šodienas izmaiņu un gaidāmo likumu grozījumu atmosfērā, es vēlos ikvienam darīt zināmu: IESAKU KATRAM NOKĀRTOT rezidenta jeb iekšzemes nodokļu maksātāja statusu  apliecinošos dokumentus jau tagad.

 Zemāk minētajā rakstu sērijā atspoguļoti galvenie praktiskie iemesli rezidenta statusa iegūšanai un piemēri no profesionālās prakses:

http://www.brencs.org/lv/padomi/29-lielbritanijas-rezidenta-statuss-ja-vai-ne-1-dala.html

http://www.brencs.org/lv/padomi/30-lielbritanijas-rezidenta-statuss-ja-vai-ne-turpinajums.html

Kopš šī gada 26. februāra Lielbritānijas «Home Office» apstiprināja izmaiņas imigrācijas pieteikumu izmaksām ar lielāko cenu kāpumu, kas pietuvojas jau 25% vīzām, naturalizācijas pieteikumiem u.c. Par šo cenu kāpumu pat imigrācijas speciālistu vidū pastāv diskusijas, ka tās tikušas ieviestas tikai trīs mēnešus pirms Lielbritānijas izstāšanās no ES referenduma un ir raisījušas ļoti pamatotas aizdomas par iespējamām turpmākām izmaiņām likumdošanā un AK nevēlēšanos, lai EU pilsoņi tās paspētu iegādāties.

 Līdz 2015. gada novembrim ES pilsoņi varēja pieteikties naturalizācijai tūlīt pēc sešu gadu pastāvīgas uzturēšanās perioda AK. Pateicoties Lielbritānijas pilsonības (General) (labojums Nr. 3) noteikumi 2015 (SI 2015/1806) (British Nationality (General) (Amendment No. 3) Regulations 2015 (SI 2015/1806)), mums tomēr tagad ir jāpieprasa pastāvīgā rezidenta apliecības UZREIZ! Agrāk tas tika uzskatīts par īpaši nevajadzīgu dokumentu ES pilsoņiem, turklāt tādu, kas ievilcina pieteikumu līdz pat sešiem mēnešiem. Sevišķi apgrūtinoši tas bija tiem, kuri  plānoja pieteikties pilsonības eksāmeniem, daudzi tagad bija pārsteigti nesagatavoti, jo paredzētais process jāatliek par vēl 12 mēnešiem.

Kā jau paši redzat, medijos par šo cenu pacelšanos vēl īpaši neviens traci neceļ, pagaidām. Tomēr «Migrant Workers Rights Network» grupa ir uzsākusi kampaņu pret šo iniciatīvu, jo uzskata to par ES viesstrādnieku tiesību pārkāpumu.

Kā viss izvērtīsies nākotnē, šodien varam tikai paredzēt. Tomēr tas ir fakts, ka paši AK valdības vīri nav īpaši godīgi savās finansiālajās afērās un viss, kas Briselē ticis līdz šim pieņemts, tikpat viegli varētu tikt arī grozīts rīt. Uz kuru pusi un kam par labu, atliek vien minēt!

SECINĀJUMS: Briseles vienošanās rezultātā AK pabalstu sistēma jau piekopj «rezidenta» statusa sietu. Pēdējo mēnešu laikā mūsu birojā ir nācies pieredzēt visdažādākos un pat šokējošus ATTEIKUMU veidus.

Nosaukšu uzskatāmākos piemērus, turklāt abos gadījumos, ja klientam būtu bijusi attiecīgā rezidenta karte, viņa sirdmiers būtu ietaupīts, viņš nebūtu iedzīvojies parādos, un kas zina, vai no tiem vairs tiks šodien laukā!

PIEMĒRS:

1) Klients ir dzīvojis, nostrādājis Lielbriānijā jau 7 gadus. Liekas, viss ir skaidrs – viņš ir pastāvīgais rezidents šajā valstī, vai ne? Smagi saslimis, šis cilvēks iesniedz dokumentus, lai saņemtu «Employment Support Allowance» (Nodarbinātības atbalsta pabalstu). Tomēr tas viņam tiek atteikts! Iemesls atteikumam skan: «Neesat pat kvalificētā persona, jo jūsu pēdējais darbs un nodarbinātība ir bijusi pārāk īsu laiku un uz «0» stundu kontrakta. Respektīvi, persona vairs nav arī strādnieka statusā, kurš uz laiku saglabājas, ja cilvēks nav spējīgs strādāt slimības dēļ. Tadēļ ESA viņam nepienākas, jo viņš tiek klasificēts kā «person from abroad» («ārzemnieks»).  Lai gan pabalstu piešķiršanas speciālists šo atteikumu sastādot, ir redzējis visus pierādījumus par personas iepriekšējo darba pieredzi un stāžu, tomēr «0» kontrakta dēļ viņš atņem klientam visus iepriekšējos nostrādātos gadus! Tomēr, ja kientam būtu rezidenta apliecība/karte (kas arī atteikumā pieminētas, ka neesot uzrādītas), mums neapšaubāmi būtu izpalicis šis bēdīgais iznākums. Cilvēks galu galā ir slims, viņa veselības stāvoklis arī stipri tiek iedragāts ar šo lieko «cīņu» par savām tiesībām, un tagad pastāv risks, ka visi pabalsti , kas jau tikuši izmaksāti, tiks atprasīti.

Un visa šī nepatikšanu jezga notiek tikai tāpēc, ka cilvēks nav vietējais iedzīvotājs un viņam nav pastāvīgā rezidenta karte, ar ko pierādīt savu statusu. Kaut arī personiski un profesionāli es esmu parliecināta, ka spēšu klienta taisnību pierādīt, tomēr šī procedūra ievilksies laika ziņā  un slimnieks cietīs vēl vairāk.

2) Māmiņa neilgi  pēc «Statutory Maternity Pay» (likumā noteiktā  maternitātes pabalsta, kas nav sociālais pabalsts,  bet gan alga) statusa  vēlas atgriezties darbā. Viņa paziņo oficiālajām iestādēm par izmaiņām savos nolūkos un, ka plāno pieprasīt «Jobseekers Allowance» (Darba meklētāja pabalstu), kamēr atradīs piemērotu darbiņu. Aizgājusi uz «Jobcentre Plus» viņa paziņo arī tur, ka vēlas iestāties darba meklētājos, jo ir gatava atgriezties darbā. Tomēr darba biržas konsultants saka jaunajai māmiņai, ka pareizais pabalsts viņai būtu «Income Support» (Ienākumu pabalsts), jo mazulītis vēl ir mazs aun viņai nebūs uz šo brīdi, kas bērniņu pieskata. Jaunā māmiņa atsaka konsultantam, ka viņa pati zina, ka IS viņai nemaz nepienākas, jo viņai šeit AK dzīvojot vēl nav pagājuši pilni 5 gadi (kas ir obligāti priekš IS). Tomēr konsultants uzstāj, lai zvana IS padomu un palīdzības servisam un raksta pieprasījumu.  Rodas jautājums, kādēļ pabalstu speciālists izdarījis šādu nepareizu ieteikumu?

Pēc 3 mēnešu ilgas cīņas ar «pienākas/nepienākas» pinpongu,  kliente ierodas atpakaļ pie mums birojā un saka, ka mums ESOT BIJUSI taisnība, bet  paklausījusi «JC+» speciālistiem un tagad tie viņai prasa atpakaļ visus pārējos piešķirtos pabalstus, jo pretendējot uz «Income Support»  viņas dzīvē ir bijis periods, kad viņa esot zaudējusi «rights to reside» un tobrīd neesot drīkstējusi saņemt, ne IS, ne HB, ne pat CHB un TC ( Income Support, Housing Benefit, Child Benefit,  Tax Credit t.i ienākumu, mājokļa,  bērnu pabalstus un nodokļu kredītu). Māmiņa ir panikā, jo ir parādos līdz ausīm. Atradusi jau darbu, ies strādat un gatava visam atmest ar roku. Tomēr šeit ieslēdzās nākamais sāpīgais BET, kurš tiešām man kā pieredzējušam pabalstu konsultantam liek šausmināties – jaunā mammīte iet uz darbu, bērniņš ir tikai nepilnus 2 gadus vecs, apmaksāt auklīti protams nav par ko, bērniņu pagaidam pieskatīs kaimiņš, kurš nemaz nav tik atsaucīgs, bet citas izejas jau nav

Jaunā māmiņa ir svešā valstī, bez draugiem, radiem, kas varētu sniegt palīdzīgu roku. Vienīgie tuvākie cilvēki ir tikai kaimiņi koplietošanas mājā. Turklāt kaimiņš strādā tādu maiņas darbu, kad pastāv risks, ka mazulītis šad tad varētu palikt viens uz pāris (5-30) minūtēm. Ko tas nozīmē, to mēs jau visi pārsvarā zinām no skandalozajiem stāstiem medijos par risku bērniņam tikt izņemtam no ģimenes uz ko naski ir britu sociālie dienesti.

Šī tendence atņemt, izņemt bērnus no ģimenes nu jau ir kļuvusi tik akūta, ka pat lai palīdzētu ārvalstīs no ģimenēm izņemtajiem Latvijas bērniem, iestādēs izkristalizējušies vairāki risinājumi. Piemēram, Latvijas vēstniecība Lielbritānijā sākusi uzrunāt latviešu ģimenes, kuras vēlētos kļūt par audžuvecākiem bērniem, kas izņemti no tautiešu ģimenēm. Tāpat arī institūcijas apsver risinājumus kā nodrošināt to, lai Latvijas atbildīgās iestādes nekavējoties uzzinātu no ārvalstu dienestiem, ja no ģimenēm ārvalstī tiek izņemti bērni.  Tomēr arvien pienāk ziņas par jauniem gadījumiem, kad Latvijas konsulārie dienesti netiek informēti par Latvijas valstspiederīgo bērniem, kas izņemti no ģimenēm. Līdz ar to patiesais ārvalstīs izņemto bērnu skaits Latvijai nemaz neesot zināms.

SECINĀJUMS: Kas tad ir šis jaunās māmiņas NOZIEGUMS? Par kādiem grēkiem šie vecāki nonāk sociālo darbinieku redzes lokā? Par to, ka iet uz darbu un kavējas atgriezties (to taču gandrīz katrs ir piedzīvojis, ka ne vienmēr darbs tevi atlaiž laikā uz mājām)? Par to, ka steidzas uz darbu, lai nezaudētu to, jo pabalsti visi ir atteikti, bet sarunātā auklīte kavējas satiksmes sastrēgumā? Mēs visi zinām, ka darba vietai būs dziļi vienalga, ja pazvanīsiet un pateiksiet, ka kavējaties, jo auklīte vēl nav ieradusies. Darba devējam nav vajadzīgi šādi sarežģījumi, viņš atradīs tavā vietā citu darbinieku, kam nepastāv šādas atrunas.

AICINĀJUMS: Šīs problēmas ietvaros, vēlos jūs visus aicināt uz anonīmu, bet ļoti nepieciešamu diskusiju, viedokļu apmaiņu un statistikas uzkrašanu, kuru apkopojot ka sociālo polisi,   vēlamies iesniegt informācijai abu valstu atbildīgajām iestādēm.

 Diskusijas un viedokļu autorības anonimitāti garantējam (rakstiet uz laima@brencs.org), tādēļ aicinām visus izteikt savas domas pēc iespējas godīgāk un atklāti. Ja nevēlaties palikt anonīms, rakstiet komentāru sadaļā.

Vai esi jau nokārtojis rezidenta statusu apliecinošu dokumentu?

View Results

Loading ... Loading ...

Vai plāno kārtot rezidenta statusa dokumentu AK?

View Results

Loading ... Loading ...

Vai kādreiz ir atteikta sociālā pabalsta palīdzība, pamatojoties uz «no rights to reside» vai «no habitual residence» iemeslu?

View Results

Loading ... Loading ...

Vai dzīvojot Lielbritānijā jebkad ir nācies atstāt savu bērnu VIENU kaut uz 10 minūtēm?

View Results

Loading ... Loading ...

Vai dzīvojot Latvijā jebkad ir nācies atstāt savu bērnu vienu kaut uz 10 minūtēm?

View Results

Loading ... Loading ...

Vai ierodoties uz dzīvi Lielbritānijā, zināji ka šeit bērnu atstāt vienu ir noziegums?

View Results

Loading ... Loading ...

 

Turpinājumā lasi: «Mājasdarbs» tiem, kas pārceļas uz dzīvi Lielbritānijā (Ievads)

Apskati arī citus rakstus par sekojošajām tēmām: