Lielbritānija publisko likumprojektu par ES līguma anulēšanu

es
Foto: Apollo.lv

Lielbritānija ceturtdien publiskojusi likumprojektu par politisko, finanšu un tiesisko saišu saraušanu ar Eiropas Savienību (ES), sperot nozīmīgu soli tā dēvētā «Breksita» procesā, taču opozīcija jau paziņojusi, ka vērsīsies pret valdības iecerēm.

Tā dēvētais anulēšanas likumprojekts ir svarīgākā sastāvdaļa valdības plānā par izstāšanos no ES, kas paredzēta 2019.gadā, un līdz ar līguma anulēšanu par Apvienotās Karalistes pievienošanos blokam 1972.gadā tas paredz integrēt Lielbritānijas likumdošanā aptuveni 12 000 šobrīd spēkā esošo ES tiesību normu, tādējādi pieliekot punktu ES tiesību prioritātei pār Lielbritānijas likumiem.

Likumprojekta apstiprināšana parlamentā var būt izšķiroša premjerministres Terēzas Mejas palikšanai valdības vadītājas krēslā.

Pēc jūnijā notikušajām parlamenta vēlēšanām, kurās Mejas vadītie konservatīvie zaudēja absolūto vairākumu, atsākušās debates par to, kādam īsti vajadzētu būt «Breksitam».

«Tas ir viens no vissvarīgākajiem likumprojektiem, kāds jebkad skatīts parlamentā, un ir milzu atskaites punkts mūsu aiziešanā no Eiropas Savienības,» teikts «Breksita» ministra Deivida Deivisa izplatītajā paziņojumā.

Vienlaikus valdība publiskojusi trīs dokumentus, kuros izklāstīta Londonas nostāja gaidāmajās «Breksita» sarunās. Tie cita starpā paredz izstāšanos no Eiropas Atomenerģijas kopienas («Euratom») un atteikšanos no ES Tiesas jurisdikcijas.

Tomēr Mejas ieceres sastopas ar zināmu pretestību pat pašas vadīto toriju rindās. Proeiropeiski noskaņotie deputāti vēlas mīkstināt premjerministres aizstāvēto «smago Breksitu», kamēr eiroskeptiķi viņai atstāj ļoti šauru manevra telpu.

Jebkuras nometnes dumpis var novest pie likumprojekta izgāšanās, un Meju gaida nopietns pārbaudījums, cenšoties pārliecināt un samierināt pretējās nometnes. Ja viņai tas neizdosies, viņas palikšana premjeres krēslā var kļūt neiespējama.

Parlamentam vēl jānosaka datums, kad tas sāks debates par šo likumprojektu, kas paredz piešķirt ministriem ar parlamenta lēmumu pilnvaras izdarīt grozījumus likumos, integrējot tajos ES tiesību normas. Paredzēts, ka šīs pilnvaras būs spēkā vēl divus gadus pēc izstāšanās no ES.

Tikmēr deputāti pauduši bažas, ka milzīgā darba apjoma dēļ tiem būs liegts pienācīgi izvērtēt šos grozījumus un valdībai faktiski radīsies iespēja aplinkus ceļā īstenot savas politiskās ieceres.

Lielākā opozīcijas partija – leiboristi – paziņojusi, ka balsos pret likumprojektu, ja netiks izpildītas sešas prasības, tostarp garantētas strādājošo tiesības.

Savukārt liberāldemokrātu līderis Tims Farons paziņojis, ka centīsies mīkstināt Mejas nostāju, un apsolījis sagādāt viņai «elli».

Likumprojektu rūpīgi vērtēs arī uzņēmēji, kas jau gadu kopš britu balsojuma par izstāšanos no ES cenšas aplēst, kā šīs pārmaiņas ietekmēs viņu biznesu.

«Tāda mēroga likumdošanas izmaiņas nekad iepriekš nav veiktas,» uzsvērts Lielbritānijas Tirdzniecības kameras ģenerāldirektora Ādama Māršala paziņojumā, piebilstot, ka uzņēmēji rūpīgi sekos iespējamajām negribētajām sekām, kas var novest pie papildus izmaksām atsevišķiem uzņēmumiem, ekonomikas nozarēm vai arī visai tautsaimniecībai.

Apollo.lc

Apskati arī citus rakstus par sekojošajām tēmām: