Lielbritānijā aug satraukums par «Brexit» procesu un iekšpolitisko stabilitāti

gov
Foto: Ilustratīvs attēls, pexels.com

Ceturtdien, 13.jūlijā, apritēja tieši gads, kopš Lielbritānijas premjerministres amatā darbojas Terēza Meja. Tieši trešdien Lielbritānijas valdība publiskoja plānoto „atcelšanas likumdošanu”, kura galvenais mērķis ir pārcelt vairākus desmitus tūkstošus Eiropas Savienības (ES) noteikumu un regulu uz britu likumdošanu. Tikmēr britu valdības galvenais uzraugs brīdinājis, ka Terēzai Mejai un viņas kabinetam trūkst reāla plāna un vadības spēju apjomīgā „Brexit” procesa īstenošanai.

„Atcelšanas likumprojekts” tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem pašreizējās britu valdības „Brexit” stratēģijas stūrakmeņiem. Ar šo likumprojektu tiktu atcelts Eiropas Kopienas 1972. gada akts par Lielbritānijas uzņemšanu ES un tiktu atcelts ES likumu pārākums pār britu likumiem. Gandrīz 20 000 Eiropas regulu un noteikumu paredzēts pārveidot par britu likumiem, kā arī radīt pagaidu pilnvaras gadījumiem, kad nepieciešams labot likumus, kuri pēc „Brexit” nedarbosies pienācīgi.

Ir sagaidāms, ka debates par šo likumprojektu nesāksies ātrāk kā rudenī, taču dokuments ir obligāti jāapstiprina līdz 2019. gada martam, kad Apvienotā Karaliste pametīs ES.

Kā paziņojis „Brexit” lietu ministrs Deivids Deiviss, šis ir viens no visu laiku svarīgākajiem dokumentiem, kas ļaus aiziet no ES ar maksimāli lielu skaidrību un kontroli, nodrošinot politisko procesu nepārtrauktību. Deiviss arī aicinājis politiskās partijas sadarboties nacionālo interešu labā.

Taču atbalsts Mejas vadītās valdības piedāvātajam „Brexit” plānam parlamentā nemaz nav tik drošs.

Liberāldemokrātu līderis Toms Farons paziņojis, ka priekšā stāvošās diskusijas būs īsta elle. Pēc viņa vārdiem, ja valdība mēģinās likt lietā kaut kādas viltības, lai panāktu kādas izmaiņas, piemēram, vides vai strādājošo tiesību aizsardzībā, tā sāks spēlēties ar uguni. Savukārt lielākā opozīcijas partija – leiboristi -, kuru popularitāte pēdējā laikā ir ievērojami palielinājusies, brīdina, ka ministri cenšas piešķirt sev pārāk lielas pilnvaras ar pārāk mazu atbildību par iespējām mainīt likumdošanu. Ja valdība nepiekritīšoties piekāpties un meklēt kompromisus, leiboristi ir gatavi balsot pret „Atcelšanas likumprojektu”. Piekāpšanās tiek prasīta tostarp jautājumos par strādājošo tiesībām Lielbritānijā, kuras nedrīkst atpalikt no tām, kādas joprojām būs ES; tāpat tiek prasīts, lai Eiropas pamattiesību harta tiktu iekļauta britu likumdošanā.

Eļļu ugunij trešdien, 12.jūlijā, pielējis arī Lielbritānijas nacionālā audita birojs, kurš uzrauga valdības darbību.

Biroja vadītājs sers Eimiass Morss norādījis, ka Mejas valdība neizrādot pietiekami aktīvu un enerģisku līderību, tādējādi apdraudot veiksmīgu „Brexit” ieviešanu.

Pēc viņa vārdiem, atsevišķiem valdības departamentiem vieniem pašiem ir jātiek galā ar „Brexit” radītajiem izaicinājumiem. Ja šiem departamentiem netikšot sniegts lielāks valdības atbalsts, pati valdība izjukšot kā „šokolādes apelsīns”.

Valdības darba galvenais uzraugs īpaši kritizējis arī par „Brexit” atbildīgo ministru Deivisu, kurš neesot spējis sniegt skaidru redzējumu par to, kā izstāšanās no ES tiks organizēta. Sers Eimiass arī paudis pārliecību, ka priekšā stāvošā darba apjoms tikai tagad pa īstam sāk iesēsties valdības pārstāvju galvās, piebilstot, ka ES pamešana nozīmēs tikai to, ka ministriem vienkārši vairs nebūs laika citām likumdošanas iniciatīvām.

Kā norāda britu prese, pēdējā laikā arvien izteiktākas kļūst diskusijas un minējumi par to, vai šo apjomīgo pārmaiņu laikā Mejai izdosies palikt savā amatā kaut līdz oktobrī gaidāmajam Konservatīvo partijas kongresam.

Tas tāpēc, ka arī pašu konservatīvo rindās augot neapmierinātība ar partijas līderes vadības stilu. Citi eksperti gan norāda, ka pagaidām neredz Mejai piemērotu aizvietotāju – ne viņas pašas partijas, ne citu politisko spēku rindās.

Ziņots, ka par “Brexit” Lielbritānijas pilsoņi nobalsoja pērn pirms Jāņiem. Pēc referenduma no amata atkāpās toreizējais premjers Deivids Kamerons, par kura pēcteci kļuva Meja.

 

Lsm.lv

Apskati arī citus rakstus par sekojošajām tēmām: