Lielbritānija atvadās no ES! Kas tālāk? Latvietes Anglijā piezīmes…

Brexit
Foto: BBC

Skandalozi slavenais Lielbritānijas izstāšanas referendums jeb «BREXIT» ir jau pagājis. Mēs visi zinām, kā tas beidzās – balsis ir skaitītas un Lielbritānijas iedzīvotāju izstāšanās no Eiropas vēlme ir viskarstākā tēma visas pasaules mediju, sarunu un diskusiju degpunktā. Kaut arī referenduma rezultāti kādam var patikt vai nē, ir laiks sākt rēķināties ar tā rezultātu!

Lielbritānija ir savu lēmumu izdarījusi, liela daļa pašu tautiešu ir sašutuši par rezultātu un nespēj samierināties ar faktu, ka pēc tikai 2-3 pēcreferenduma dienām, Eiropa britiem pasaka «Nop, not interested, you made your choice!». Ir jauniešu un aktīvistu grupas, kas ceļ, organizē kampaņas un lūdz Eiropai «second chance» jeb otro iespēju. Vai Eiropa ieklausīsies? Dos šo iespēju? Nav jau tā, ka pagājuši pāris mēneši un, redzot izgāšanos, valsts pēkšņi paceļ rokas sakot, «Ok, ok, I was wrong! Take me back.» Lielbritānijas gadījumā emocionālā situācija izrādījās daudz smagāka. Pat miljonārs un slavenais uzņēmējs Ričards Brensons (Richard Branson) aicina apsvērt otru referendumu, jo arī viņam neliekas balsošanas rezultāti godīgi un pieņemami.

Turpretīm varam arī saprast pretattieksmi, ka tā jau ikkatrs varētu ieniegt pretprasību, sakot: «Gribu savu naudu atpakaļ, ko samaksāju loterijai, jo nevinnēju».

Lai vai kā, mēs katrs tagad jūtamies apmulsuši. Daudziem no mums šeit tagad ir vienīgās mājas, dzimuši bērni un veidotas ģimenes. Šī ir daudzu mūsu bērnu dzimtene, un tagad tā ir neziņā apdraudēta. Personīgi reaģējot uz Lielbritānijas izstāšanos no ES varu pateikt: «Jā, arī man sāp, un tas bija neizsakāms šoks jau no pirmajām minūtēm, kad vēroju BBC ziņās referenduma pirmos rezultātus un paziņojumu, ka «Lielbritānija ir nobalsojusi izstāties».
Kas tālāk latvietim pēc «Brexit»?

Emigrācija un publiskais budžeta patēriņš ir bijis galvenais dzinulis «Brexit» kampaņā. Vērojot apkopotos %, cik no migrantiem tiešām bijuši bēgļi un cik «ekonomiskie migranti», liels % ES strādnieku Lielbritānijā patlaban jūtas apdraudēti un vainoti pie visa. ES viesstrādnieki ir neziņā, tāpat arī paši vietējie iedzīvotāji, kaut arī tiem ir uzvaras garša uz lūpām, tomēr rūgtais neziņas laiks šķiet ir pašiem biedējošs.

Ja skatamies uz uzvaras % (procentiem), nomīnusojot patreizējo %, kas vēlas atkārtotu referendumu, un procentu Skotijā, kas sašutuši par izstāšanos, tad šis uzvaras skaitlis tik liels nemaz arī neizskatās. Lielbritānija nupat ir tendēta dalīties savās pašu domās. Un politiķu debates ir asas, kur «katrs velk sedziņu» uz savu pusi.

Tā nu ir sanācis, ka «Brexit» kampaņas līderiem nav bijis nekāda konkrēta plāna! Neviens patlaban nespēj cilvēkiem atbildēt uz jautājumiem: «Kā tas tagad mani ietekmēs?» Politiķi norāda ar pirkstu viens otra virzienā : «Jā, bet tu teici», «Nē, tas nebiju es», «Tātad, jūsu kampaņa bija maldinoša?».

Viens ir skaidrs, ka vēl pašreizējā britu premjera Deivida Kamerona kunga «karstā tēma» Briselē, šī gada februārī, ir tagad atpakaļ nonākusi «0» punktā? Viss iepriekš apspriestais – par 4 gadiem pirms pabalstu saņemšanas, par pabalstu samazināšanu iebraucējiem mītnes zemes pabalstu apmērā, tas viss tagad tiks pārskatīts no jauna??? Cik ātri tas tiks izdarīts? Tas viss atkarīgs no tagad bieži piesauktā «article 50 lisbon treaty Brexit» realizācijas plāna?

Lords Alans Šugars (Alan Shugar) vēlēšanu kampaņas ietvaros bija izsūtījis personīgas vēstules, vēstot, ka 9 no 10 Apvieotās Karalistes ekonomistiem tic, ka izstāšanās būs postoša ekonomikai un valstī iestāsies lejupslīde. Pieredze ar ko salīdzināt «kā būtu ja būtu» nebūtu vienkārša pārbaude «kā tad galu galā būs», jo garantijas «there is next to none» nav un neviena piemēra no kā mācīties, arīdzan.

Izmaiņas? Jā tās 100% ir un bija nepieciešamas! Lielbritānija šobrīd cenšās nepieļaut scenāriju: vispirms apēdīsim tavu kūku un pēc tam katrs savējo. Nu, nevar Lielbritānijai pārmest, ka tā cenšas noturēt savus līdzekļus sev un, ka šeit vairs 50% nerunā angļu mēlē. Atminamies savu valsts valodas referendumu 2012.gadā! Katrā majā laiku pa laikam ģenerāltīrīšana nepieciešama! Tagad vairs nekas neatliek, kā kopīgiem spēkiem mēģināt samierināties vai labot situāciju.

Izraidīs? Protams, ka nē! Tomēŗ, saprotams, kādēļ rodas šis jautājums. Ne mazākais procents uzvarētājpartijas balsotāju cilvēkiem no citām ES dalībvalstīm liek šodien justies kā ES viesstrādniekiem. Tiks pielāgoti likumi, un cilvēki paši izdarīs apzinātus lēmumus palikt vai meklēt drošāku mājvietu/mītnes zemi. Cilvēkus, kas savas mājas jau ir iekārtojuši šeit, atbalstīs un, protams, apstākļus vienkārši pielāgos jaunajiem likumiem. Ja vajadzēs kādas īpašas atļaujas, vīzas, ja tiks ieviesta kā «vecos laikos» papildus dokumentācija vai tamlīdzīgi, citi kritēriji, darba reģistrācija, rezidences statusa pierādīšana un tamlīdzīgi, tad arī sakārtosies arī šie jautājumi. Tas pats attiecās uz Lielbritānijas pilsoņiem, kas apmetušies citās ES valstīs, starp citu.

Kamēr tiek pārrakstīta visa Lielbritānijas likumdošana un kamēr tiek paziņots katra statuss un tā īstenošanas plāns, šeit ir tas, ko iesakām pagaidām darīt:

  1. saglabāt mieru
  2. turpināt dzīvi kā tas patlaban ierasts: darbs, mājas, izglītība sev un bērniem
  3. esiet informēti, ka nevienam, kurš patlaban Lielbritānijā ir apmeties uz dzīvošanu, strādāšanu – likumiski nekas nav vēl mainījies
  4. neapšaubāmi, likumi mainīsies tuvākā / tālākā nākotnē, bet ne uzreiz, un visiem būs dots gana laiks sagatavoties izmaiņām. Paredzētais laika limits ir 2 gadi!
  5. tomēr neatstājiet neko uz pēdējo minūti, sekojiet jaunumiem un izglītojieties paši
  6. lai jūs uzzinātu visas izmaiņas maksimāli ātri un nemaldītos tautiešu klaču forumos un likumu interpretācijās, sekojiet: CAB, HMRC, Gov.uk un pārējām valdības un vadošo labdarību mājas lapām. Parakstieties uz regulāru e-pastu saņemšanu, lai jūsu pastkastītē iekristu ikviena jaunā ziņa par izmaiņām šajā jautājumā;

Noderīgi avoti internetā:

https://www.citizensadvice.org.uk/law-and-rights/brexit/brexit/

https://www.gov.uk/government/uploads/system…

Šajā sakarā, sekojot CAB jaunumiem, īsais rindkopas salikums, par nupat pieņemtajām izmaiņām izstāties, visgarākais un pēdējais noslēdzošai paragrāfs ir:

«Ja jūs domājat, ka esat diskriminēts referenduma rezultāta sakarā, piemēram, ja jums nepamatoti atteikts darbs vai mājoklis, vai jums saka, ka jūsu tiesības ir mainījušās, jums vajadzētu sazināties ar tuvāko iedzīvotāju konsultāciju biroju (CAB).»

No pieredzes varu droši apgalvot – diskriminācija pat pabalstu pieteikšanās procesā jau ir sākusies 4- 6 mēnešus atpakaļ.
Šodien visbiežāk uzdotākais jautājums ir: vai es vēl varu vēl paspēt pieteikties / oficiāli nokārtot rezidenta statusu?

Jā! Protams, šajā likumā vēl nav izdarītas izmaiņas. Ieteikums, ja jūs esat šeit Lielbritānijā ieradušies uz dzīvi un neplānojiet atgriezties savā dzimtenē tuvākajā nākotnē, ieteiktu rezidenta apliecinošu dokumentu tomēr iegūt jau tagad, lai jums būtu mierīgs prāts par neskaidro nākotni. Tomēr esiet informēti, ka šis dokuments vēl joprojām nav obligāta prasība. Par to plašāk lasīt informatīvajos materiālos,zemāk norādītajos linkos.

Rezidenta statuss Lielbritānijā – JĀ vai NĒ?

Lielbritānijas rezidenta statuss – JĀ vai NĒ? (turpinājums)

Lielbritānijas rezidenta statuss – Jā vai Nē? (Nobeigums)

Ņemiet vērā, ka šīs formas regulāri tiek atjaunotas un, ja esat tās izdrukājušas kādu laiku atpakaļ, tad pārbaudiet vai tās vēl joprojām ir derīgas..

Ja jums ir nepieciešama palīdzība saprast, kuru formu un kā aizpildīt, zvaniet uz Home Office informatīvo maksas tālruni: 020 7035 4848

Par palīdzību aizpildīt šīs formas, sagatavosim atsevišķu materiālu šīs nedēļas laikā.

KUR MEKLĒT UN SAŅEMT BEZMAKSAS PALĪDZĪBU
http://www.brencs.org/lv/padomi/17-kur-meklet-un-sanemt-bezmaksas-palidzibu.html
Viss par rezidences statusu un pieteikšanos:
https://www.gov.uk/eea-registration-certificate

 

Laima Brencs
Tulkošanas un konsultāciju biroja
«Laima Brencs / Advice & Translation Services» vadītāja