Lielākie «Brexit» mīti. Vai mīti atbilst patiesībai?

brex
Foto: Apollo.lv

Ir pagājuši jau septiņi mēneši, kopš Lielbritānija sāka oficiālo «Brexit» procesu, kam pēc attiecīgo sarunu noslēgšanās vajadzētu beigties ar valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) 2019. gada pirmajā pusē, tomēr Lielbritānijas ceļš prom no Eiropas izrādījies krietni sarežģītāks par prognozēto, Lielbritānijas amatpersonām regulāri nākot klajā ar paziņojumiem, kas ir pretrunā ar citu politiķu izteikumiem, vēsta ASV aģentūra «Bloomberg».

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja šā gada martā oficiāli informēja ES par Apvienotās Karalistes lēmumu aiziet no savienības.

Pati Meja pagājušā gada referendumā balsoja par Lielbritānijas palikšanu ES, bet tagad viņa ir apņēmusies novest «Brexit» procesu līdz galam. Mejas pārstāvētā Konservatīvā partija izstāšanās jautājumā ir sadalījusies vairākās nometnēs, vienai daļai uzstājot, ka Lielbritānijai Eiropas Savienība būtu jāpamet vispār bez jebkāda darījuma noslēgšanas ar ES.

Arī Leiboristu partijas līdera Džeremija Korbina izteikumi «Brexit» jautājumā pārsvarā ir pretrunīgi un neviennozīmīgi vērtējami. Savukārt Eiropas Savienību britu pieeja ir samulsinājusi, kā rezultātā abu pušu sarunas par «Brexit» nosacījumiem nerisinās tik raiti, kā bija cerēts.

Lielbritānija kļuvusi par pirmo ES dalībvalsti, kura pieņēmusi lēmumu izstāties no ES. Šis ir bezprecedenta gadījums, tāpēc šobrīd grūti spriest, kāda izskatīsies Lielbritānijas aiziešana no Eiropas. Kliedējam izplatītākos mītus saistībā ar «Brexit»!

1. Jebkādam «Brexit» darījumam būtu jāietver Lielbritānijas un ES tirdzniecības līgums

Tas neatbilst patiesībai. Pašreizējās «Brexit» sarunas skar vienīgi abu pušu nākotnes attiecību aprises, galvenokārt koncentrējoties uz Lielbritānijas izstāšanās gaidāmo ietekmi.

Vienošanās, kas skar divpusējās tirdzniecības attiecības nākotnē, būs pilnīgi atsevišķs līgums, ko juridiski nav iespējams parakstīt, kamēr Lielbritānija nav pilnībā izstājusies no ES. Atsevišķi britu likumdevēji cer, ka šāds tirdzniecības līgums tiktu parakstīts uzreiz pēc Lielbritānijas izstāšanās, tomēr ES amatpersonas šādu cerību uzskata par pārlieku optimistisku.

2. Pārejas periods ir nenovēršams

Tā nav patiesība. ES norāda, ka «pēcbreksita» pārejas periods, kas varētu ilgt aptuveni divus gadus un dotu zināmu noteiktības sajūtu uzņēmējiem un papildu laiku sarunām par tirdzniecības vienošanos, ir laba lieta. Tomēr šāda pārejas perioda iespējamība ir tiešā veidā atkarīga no «Brexit» vienošanās apstiprināšanas. Tas attiecas arī uz vienošanos izstāšanās kompensācijas jautājumos. Ja vienošanās par pārejas periodu netiks panākta tuvākajā nākotnē, uzņēmēji var sākt samierināties ar likteni un gatavoties dzīvei ārpus ES. Ja lielākā daļa uzņēmēju sāks plānot «pēcbreksita» dzīvi, nepieciešamība pēc pārejas perioda ātri vien zaudēs jēgu.

3. Spēkā būs pagaidu vienošanās

Ne gluži. Būs tikai viena «Brexit» vienošanās. Tā iekļaus «šķiršanās» juridiskos un citus aspektus, potenciālā pārejas perioda nosacījumus un ES – Lielbritānijas nākotnes attiecību pamatprincipus. Īsumā – nav nekādas vienošanās, kamēr nav vienošanās par visu. Tādējādi, ja līdz noteiktajam termiņam pēc diviem gadiem «Brexit» vienošanās netiks apstiprināta, Lielbritānija ne uz kādiem «labumiem» nevar cerēt. Pastāv iespēja, ka Lielbritānijai arī pēc minētā termiņa beigām un bez «Brexit» vienošanās joprojām nāksies pildīt zināmas finansiālās saistības pret ES saskaņā ar iepriekš noslēgtajiem līgumiem.

4. «Brexit» vienošanās jāapstiprina visām ES dalībvalstīm

Nav tiesa. «Brexit» vienošanos, arī tad ja tā ietvers pārejas periodu, vajadzēs apstiprināt pašai Lielbritānijai, Eiropas Parlamentam un tā dēvētajam kvalificētajam vairākumam valdību – saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem, tās ir vismaz 20 no kopumā 27 ES dalībvalstīm. Tomēr tās nedrīkst būt 20 mazākās ES dalībvalstis, jo kvalificētajam vairākumam jāpārstāv vismaz 65% no ES kopējā iedzīvotāju skaita.

5. Lielbritānijai par «Brexit» jāmaksā 60 miljardi eiro

ES puse iepriekš ir izteikusies, ka Lielbritānijas «izstāšanās rēķins» varētu veidot aptuveni 60 miljardus eiro. Tomēr ES nepieprasa tūlītēju vienošanos par konkrētu šā maksājuma apjomu.

ES uzsver: lai pievērstos sarunām par nākotnes attiecībām un tirdzniecību, vispirms ir jāpanāk būtisks progress pirmā posma sarunās – par finanšu jautājumiem, pilsoņu tiesību aizsardzību un par Lielbritānijas robežu ar Īriju.

Lai vispirms runātu par konkrētiem skaitļiem, ES vispirms vēlas ar Lielbritāniju vienoties par šo skaitļu aprēķināšanas metodoloģiju.

6. Vienošanās par metodoloģiju nozīmē, ka būs skaidrs konkrēts «izstāšanās rēķins»

Nepatiess pieņēmums. ES vēlas ko vairāk nekā vienkārši apņemšanos maksāt. Lielbritānijas saistības pret ES ietvers rēķinus par maksājumiem ES, kurus Lielbritānija iepriekš bija piekritusi veikt, saistības pret ES, tostarp pensijas, kā arī citus maksājumus un saistības, piemēram, ārējo aizņēmumu atmaksu.

Terēza Meja uzsvērusi, ka Lielbritānija pildīs savas saistības līdz pašreizējā septiņu gadu budžeta perioda beigām. Šo saistību apmērs veido aptuveni 20 miljardus eiro. Tomēr ES vēlas Lielbritānijas apliecinājumu gatavībai veikt arī ārpusbudžeta maksājumus.

Sagaidāms, ka sarunas par «izstāšanās rēķina» apmēru varētu turpināties līdz pat «Brexit» sarunu noslēgumam.

7. Lielbritānijai būtu oficiāli jāpiedāvā konkrēta summa

ES amatpersonas paudušas vilšanos, ka Mejas apņemšanās, kas paustas viņas runās vai privāti, netiek izteiktas arī oficiālā formā pie «Brexit» sarunu galda.

ES jau jūnijā apstiprināja savu oficiālo nostāju attiecībā uz metodoloģiju un vēlas saņemt Lielbritānijas piekrišanu šai nostājai.

Tomēr ES nepieprasa, lai Lielbritānija prezentētu savu oficiālo nostāju. Tajā pašā laikā ES vēlētos, lai Lielbritānijas pārstāvji «Brexit» sarunās ir gatavi neoficiāli rakstveidā apliecināt kaut kādas apņemšanās, jo tas ļautu ES puses pārstāvjiem apliecināt bloka valdībām, ka sarunās ar Lielbritāniju vērojams progress.

Tomēr Lielbritānija bažījas, ka šādas neoficiālas apņemšanās ātri vien tiktu publiskotas.

8. Nespēja panākt būtisku progresu līdz šā gada beigām nozīmēs sarunu pilnīgu izgāšanos

2018. gada sākšana ar sarunu strupceļu nav tas labākais scenārijs, tomēr tas nenozīmē pilnīgu sarunu izgāšanos. Abas puses jau šā gada oktobra sarunās atmeta cerības panākt pietiekamu progresu. Tomēr šāda scenārija atkārtošanās decembrī paredzētajā ES līderu sanāksmē nozīmēs nopietnu triecienu Lielbritānijas centieniem radīt lielāku skaidrību uzņēmējiem attiecībā uz noteikumiem, kas viņus gaida «pēcbreksita» pasaulē.

Ja arī decembris nenesīs būtisku progresu sarunās, ir iespējami ārkārtas samiti gan nākamā gada janvārī, gan februārī.

ES gaida, ka «Brexit» sarunas tiks noslēgtas vismaz līdz 2018. gada oktobrim, paredzot sešus mēnešus vienošanās apstiprināšanai līdz noteiktajam «Brexit» termiņam, kas ir 2019. gada marts. Tas nozīmē, ka laika progresa panākšanai un sarunu pabeigšanai paliek arvien mazāk.

Apollo.lv

Apskati arī citus rakstus par sekojošajām tēmām: