«Lielajai talkai» pievienosies latvieši piecās valstīs; «Straumēni» jau sākuši

straumeni
Foto: Ilustratīvs attēls, DVF

Atsaucoties Eiropas Latviešu Apvienības aicinājumam, kopā ar Latviju “Lielajā talkā” piedalīsies latviešu kopienas piecās Eiropas valstīs – Dānijā, Spānijā, Lielbritānijā, Vācijā un Austrijā.

Šajās talkās diasporas latvieši aprūpēs Latvijai un latviešiem svarīgas vietas ārvalstīs.

Lielbritānijas “Straumēnos” talka sākās jau sestdien, taču citviet talka notiks vienlaikus ar talku Latvijā – 28.aprīlī.

“Daugavas Vanagu” fonda “Straumēnos” Anglijas vidienē bieži notiek dažādi latviešu pasākumi, kolektīvu mēģinājumi un latviešu sestdienas skoliņa bērniem. 1975.gadā, kad 19.gadsimta lauku muiža tika iegādāta, trimdas latvieši no darba brīvajā laikā talkojot kopīgi sakārtoja 8,9 hektāru lielo teritoriju un uzbūvēja papildus ēkas, tādēļ pievienošanās “Lielajai talkai” ir savulaik iesākto tradīciju turpinājums.

“Pagājušogad mums talkā piedalījās ap 100 cilvēkiem. Šogad mums jau ir reģistrēti, kas ir piereģistrējušies lapās, ir 127, ja es nemaldos. Bet vēl ir ļoti daudz cilvēki, kuri nepiereģistrējās, kuri ieradās talkā, ieraudzīja, ka notiek kaut kāda darbība, un pievienojās pārējiem talkotājiem bez reģistrācijas,” stāsta talkas organizators Miks Vanags.

Talkotāji tika aicināti pieteikties darbiem, ņemot vērā savas vēlmes un varēšanu. Piemēram, darīt dārza darbus, šķirot grāmatas, krāsot, gatavot ēst, tīrīt jumta sūnas vai labot dakstiņus . Dārza darbu koordinatoram ir savs daiļdārzniecības bizness, tādēļ vairākiem interesentiem papildus talkošanai sanāca biznesa seminārs.

Dārza darbu vadītājs Oskars Tutiņš stāsta, ka iegūts daudz informācijas: “Interesējās par to, kā uzsākt, kā noteikt cenas, kādi instrumenti, ko ņemt. Un izmantojam iespēju ar praktiskiem piemēriem, par zālāja kopšanu, par kādiem krūmiem. Dažiem ir pārsteigums, ai, ir ligzdošanas sezona, ka nedrīkst tagad krūmiem nemaz ķerties klāt! Pieļauju, ka katrs aizbrauks mājās ar daudz informāciju, arī es esmu daudz ko jaunu uzzinājis.”

Darbi ir visdažādākie. Deju kolektīva “Sakta” dalībnieki tīra galdus no ķērpjiem, sūnām un krāsa, lai pēc tam tos atkal nokrāsotu. Savukārt “Straumēnu” deju kolektīvs taisa auksto zupu un soļanku.

Lielākoties talkotāji viens otru pazīst, jo kopā dejo, dzied, spēlē teātri, bērni apmeklē latviešu skoliņas.

“Mēs neesam te, lai visu izdarītu un visu pabeigtu. Mēs te esam tāpēc, lai mēs būtu visi kopā. Lai bērni runātu savā starpā latviski, un lai viņiem būtu tā latviskā vide. Šito mēs jau otro gadu taisam. Izskatās, ka arī trešo taisīsim,” stāsta Armīns, kurš dzīvo Rugbijā.

Kopš ziemas Latvijas karogs bijis pamatīgi ieķēries nokaltušā kokā, to vajadzēja atbrīvot, lai vietā uzvilktu jaunu karogu.

“Mums ir Anglijas karogs, kurš plīvo, un Latvijas karogs, kurš ir taisni nokarājies visu laiku lejā. Un tad mēs domājām par to, ka mums ir pienācis laiks atbrīvot talkas laikā, paņemt, apzāģēt tos zarus. Vējš mums ir sadragājis viņu, un tie zari ir sadragājuši, mums tas karogs diezgan ir tāds, kāds ir, mēs par godu Latvijas simtgadei mēs varētu saorganizēt un uzvilkt mastā jaunu, svaigu simtgades karogu,” saka darbu koordinators Mārtiņš Luks.

Lsm.lv

Apskati arī citus rakstus par sekojošajām tēmām: