Lielā piektdiena: vēsturiski, tradīcijās un latviešu ticējumos

krusts
Foto: Ilustratīvs attēls, pexels.com
Šodien kristīgajā baznīcā tiek pieminēta Lielā piektdiena – Kristus notiesāšanas un nāves diena. Šajā dienā viņš nonācis romiešu tiesas priekšā, kur lemts par viņa sišanu krustā. Pieminot Kristus gājienu līdz soda vietai ar krustu plecos, daudzas draudzes dodas simboliskos krusta gājienos.

Lielā piektdiena vēsturiski un tradīcijās

Saskaņā ar Evaņģēlijos rakstīto šai dienā Jēzus nonāca romiešu un jūdu farizeju tiesas priekšā, kura pieņēma lēmumu par viņa nonāvēšanu, piesitot krustā.

Pieminot Kristus ceļu ar krustu plecos līdz soda izpildes vietai, daudzas draudzes šajā dienā dodas simboliskos krusta gājienos, pārdomājot notikumus viņa pēdējās pirmsnāves stundās. Savukārt, balstoties uz Bībelē rakstīto, ka Jēzus krustā sists dienas trešajā stundā, daudzi Lielās Piektdienas dievkalpojumi baznīcās sākas trijos pēcpusdienā.

Baznīcās šajā dienā izskan vēsts par to, kā Dieva dēls tika sists krustā un mira par pasaules grēkiem. Šajā dienā parasti netiek svinēts Svētais vakarēdiens un arī dziesmas izskan bez pavadījuma.

Šajā dienā dievnamos tiek apklāti altāri un ierastie rituāli ir pieklusinātāki, kā arī nereti tiek nopūstas sveces, kas simbolizējušas dzīvo Kristu. Tās no jauna tiek aizdedzinātas Lieldienu naktī no Lieldienu uguns.

Ticīgie nāk un, godinot Pestītāja nāves un ciešanu piemiņu, skūpsta krustā sistā kājas. Pēc tam seko Svētās komūnijas izdalīšana un procesija uz Kristus kapa altāri. Šajā dienā visa cilvēce iegrimst skumjās un sērās par Kristus nāvi uz krusta. Daudzās pilsētās notiek brīvdabas Krusta ceļa procesijas gājieni.

Lielā Piektdiena ir Kristus nāves diena un vienlaikus arī cilvēces grēku izpirkšanas diena. Baznīca šajā dienā lasa Evaņģēliju par Kristus notiesāšanu un lūdzas par visiem – ticīgiem un neticīgiem.

Romas katoļu baznīcā Lielā Piektdiena ir vienīgā diena gadā, kad priesteri necelebrē Svēto Misi, un ticīgajiem šajā dienā jāievēro stingrs gavēnis.

Latviešu tautas ticējumi par Lielo piektdienu:

  • Lielās piektdienas rītā vajagot iet uz upi mazgāties, tad nemetīšoties vasarraibumi. Bet, ja tādi jau esot, tad tie noiešot. Starp citu, ja seju mazgās strautā, tad mazgātājs nebūs slinks, kā arī nenāks miegs.
  • Ja Lielās piektdienas vakarā kārpas apsmērē mēness gaismā, tad tās noiet.
  • Šajā dienā labāk nesukāt matus, jo tad vasarā, mežā ejot, vienmēr redzēs čūskas. Tomēr, ja vēlas garus matus, tad Lielās piektdienas rītā pirms saullēkta jāiet zem apiņiem un jāķemmējas, tad augšot gari mati kā apiņi. Ja matus sukās zem eglēm, tad galva nesāpēs.
  • Kāds ticējums no Skrundas puses vēsta, ka Lielās piektdienas rītā vajag tekošā vietā priekš saules mazgāties, lai visu gadu būtu jautrs, turklāt to gadu nelips lipīgas slimības.
  • Ja Lielās piektdienas rītā istabas gružus uzber uz otra saimnieka zemes, tad to gadu mājās nebūs ne blusas, ne mušas.
  • Lietus Lielajā piektdienā nes auglību — ne tikai zemei, bet arī cilvēkiem.
  • Lielajā piektdienā jāiet pie skudru pūžņa, jānoliecas un jāļauj, lai skudras seju «apdzelda», tad būs balta seja. Tāpat senie latvieši ieteica Lielajā piektdienā ielikt ūdens pudeli skudru pūznī un Lieldienu pirmajā dienā ar šo ūdeni mazgāties.
  • Lielās piektdienas rītā, kas pēc saules lēkšanas pieceļas, tas to gadu guļ lāča miegu, proti, nekad nevar pietiekami izgulēties un arvien gribas gulēt. Starp citu, Lielajā piektdienā pa dienu nedrīkst atgulties, jo tad visu gadu miegs nākšot.

TVnet.lv

Apskati arī citus rakstus par sekojošajām tēmām: