Latvijas emigranta portrets

people
Foto: Ilustratīvs attēls, pexels.com

Ja neskaita epizodiskus emigrācijas gadījumus 17. gadsimtā (kurzemnieki Tobago, hernhūtieši Amerikā), tad plaša un dokumentēta latviešu emigrācija sākās 19. gadsimta beigās. Latvija piedzīvojusi emigrācijas viļņus militāro konfliktu, politisko represiju un ekonomisko grūtību dēļ. Mūsdienās galvenais starptautiskās emigrācijas iemesls ir ekonomiskie faktori.

Pēdējo trīs gadu migrācijas rādītāji Latvijā ir stabilizējušies. Laika posmā no 2014.–2016. gadam migrācijas saldo svārstījās no 8 līdz 12 tūkstošiem. Krīzes laikā (2009.–2010. gads) migrācijas dēļ iedzīvotāju skaits samazinājās par 35 tūkstošiem cilvēku gadā.

2014.–2016. gadā samazinājās imigrantu, bet pieauga emigrantu skaits. 2016. gadā Latvijā no citām valstīm ieradās 8,3 tūkst. cilvēku (par 1,1 tūkst. mazāk nekā 2015. gadā un par 2 tūkst. mazāk nekā 2014. gadā). Tajā pat laikā izceļoja 20,6 tūkst. (par 0,5 tūkst. vairāk nekā 2015. gadā un par 1,6 tūkst. vairāk nekā 2014. gadā).

Vidēji dienā emigrācijā devās 55 Latvijas iedzīvotāji – 25 vīrieši, 22 sievietes un 8 bērni. Visvairāk emigrēja darbspējas vecuma iedzīvotāji – gan vīrieši, gan sievietes, jo īpaši vecuma grupā no 25 līdz 29 gadiem (2014. gadā – 18,2 %, 2015. gadā – 18 % un 2016. gadā 17 % no visiem emigrantiem).

Emigrantu skaita ziņā, pēdējos trīs gados, visvairāk iedzīvotāju izbraukuši no Latgales reģiona, bet emigrantu īpatsvars reģionos gada laikā nepārsniedz 1,2 %, no kopējā pastāvīgo iedzīvotāju skaita katrā reģionā. Visaugstākais tas ir Kurzemes, bet viszemākais – Pierīgas reģionā.

Analizējot 2014.–2016. gada emigrantu ģimenes stāvokli, vērojams, ka no visiem pilngadīgajiem emigrantiem vairāk nekā 46 % ir neprecēto¹. Šķirto personu īpatsvars 40–65 gadus vecu emigrantu vidū gandrīz divas reizes pārsniedz šādu personu īpatsvaru visu Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaitā, līdz ar to var secināt, ka šķiršanās palielina emigrācijas iespēju personām, kas pārsniegušas 40 gadu slieksni.

Emigrācija rada sociālu problēmu – ekonomisku apstākļu dēļ ārpus Latvijas spiesti doties abi vai kāds no vecākiem, bērnus atstājot Latvijā. Vērtējot 2014.–2016. gada datus par aizbraucēju ģimenes stāvokli, apkopota informācija, cik bieži vecākiem līdzi dodas viņu nepilngadīgie bērni.

Apkopotā informācija liecina – ja emigrē abi vecāki, 68,4 % gadījumu bērni dodas viņiem līdzi. Ja emigrācijā dodas tikai māte, tad vairāk nekā puse (52,4 %) nepilngadīgo bērnu dodas līdzi emigrācijā. Savukārt, ja emigrācijā dodas tikai tēvs, tad vairumā gadījumu (83,1 %) bērni paliek Latvijā.

Migrācijas galvenais virzošais faktors ir darba iespējas un attiecīgi augstāks labklājības līmenis. Mūsdienu Latvijas emigranti lielākoties dodas uz Eiropas Savienības valstīm (visvairāk uz Lielbritāniju, Īriju, Vāciju), kā arī uz Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm (galvenokārt uz Norvēģiju).

Joprojām turpinās emigrācija uz Neatkarīgo Valstu Savienības valstīm – trīs gadu laikā emigrantu īpatsvars ir pieaudzis par gandrīz 5 procentpunktiem.

Salīdzinot emigrantu un Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju iegūto izglītības līmeni 2016. gada sākumā, var secināt, ka emigrējušiem iedzīvotājiem tas bija nedaudz zemāks kā pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Tomēr jāatzīmē fakts, ka katram piektajam emigrantam bija augstākā izglītība un gandrīz pusei no viņiem – vidējā izglītība.

2016. gadā katram ceturtajam emigrējušajam vīrietim bija pamatizglītība vai zemāks izglītības līmenis. Jāatzīmē, ka tieši zemais izglītības līmenis ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē darba atrašanas iespējas Latvijā. Emigrējušo sieviešu vidū minētā tendence nav raksturīga, bet pārsteidz lielais ar augstāko izglītību emigrējušo sieviešu īpatsvars – 25,8%

Kopumā jāsecina, ka lielākajai daļai emigrantu ir pamata vai vidējā izglītība. Vīriešiem sasniegtā izglītības līmeņa ietekme uz emigrāciju ir lielāka – jo zemāks izglītības līmenis, jo lielāka iespējamība emigrēt.

Analizējot demogrāfisko situāciju, kuras izvērtēšanai izmantoti CSP pieejamie administratīvie dati personu līmenī, jāsecina, ka tipiskākais emigrants ir ‘‘25–29 gadus vecs, neprecējies latviešu tautības vīrietis no Latgales, kurš ieguvis vismaz vidējo izglītību”.

Apskati arī citus rakstus par sekojošajām tēmām: