Lai pēc “brexit” saglabātu konkurētspēju, Lielbritānijai jāiegulda lauksaimniecības nozarē

aita
Foto: Ilustratīvs attēls, pexels.com

Lielbritānijas lauksaimniecības nozares līderi otrdien, 16. janvārī, sarunā ar ziņu aģentūru EURACTIV uzsvēruši, ka valstij jādomā par industrijas attīstību un jaunāko metožu ieviešanu, lai pēc brexit saglabātu konkurētspēju pasaules tirgū.

Vides ministra Maikla Gova (Michael Gove) 4. janvāra runa “Lauksaimniecība nākamajai paaudzei” (Farming for the next generation), kurā viņš paziņoja par valdības plānu atteikties no līdzšinējās subsīdiju sistēmas, devusi iemeslu raizēm par Lielbritānijas lauksaimniecības nozares nākotni.

Govs līdzšinējo sistēmu raksturoja kā netaisnīgu un neefektīvu, uzsverot, ka plānotais piecu gadu pārejas periods būs pietiekams, lai lauksaimnieki spētu sagatavoties nākotnei un, nepieciešamības gadījumā, mainīt savu biznesa modeli. Tāpat viņš paziņoja, ka lauksaimnieki, kuri izvēlēsies nozari pamest, saņems valdības atbalstu, taču nepaskaidroja, kāds tas būs.

Dārzkopības un Lauksaimniecības attīstības padomes vadītājs stratēģijas jautājumos Toms Hinds (Tom Hind) paziņoja, ka Gova “stīvā” runa atspoguļo Lielbritānijas politisko partiju iesūnojušos uzskatus, ka zemnieki drīkst saņemt valsts naudu tikai apmaiņā pret sabiedriskajiem labumiem. Viņš uzsvēra arī milzīgo nepieciešamību ieguldīt lauksaimniecības sektorā neatkarīgi no brexit norisēm, jo svarīgi palielināt produktivitāti. Lauksaimniekiem jāsāk ieviest inovācijas savā ikdienas darbā, lai izmantotu pašreizējās iespējas un veicinātu konkurētspēju. Raizes par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas vienotā tirgus likušas lauksaimniekiem meklēt alternatīvas iespējas realizēt gaļas un piena izstrādājumus.

Nacionālās Fermeru apvienības direktors stratēģijas jautājumos Martins Heivorts (Martin Haworth) apliecināja, ka lauksaimnieki sākuši Ķīnas un Apvienoto Arābu Emirātu tirgus izpēti, bet iespēja, ka tie varētu aizvietot ES tirgu, ir neliela. Viņaprāt, bez valdības palīdzības, ES tirgus pamešana varētu radīt lielus zaudējumus.

Kā skaidro Nacionālās Aitkopju asociācijas vadītājs Fils Stokers (Phil Stocker), 96% aitu tiek eksportētas uz Eiropu, un tarifu paaugstināšanās vai klientu zaudēšana radītu jūtamas sekas.

Nozares pārstāvjiem bažas rada arī darbaspēka trūkums, kas varētu rasties, Lielbritānijai ieviešot izmaiņas brīvās pārvietošanās noteikumos. Heivorts uzsvēra, ka runa nav tikai par sezonālajiem darbiem, bet visu sektoru kopumā.

Govs saņēma pārmetumus par pārāk pārsteidzīgu rīcību un vienaldzību, ņemot vērā, ka viņš savā amatā būs vēl tikai divus gadus, un tālāka nozares nākotne viņam ir vienaldzīga.

Apskati arī citus rakstus par sekojošajām tēmām: