Kur Latvijā ņemt 35 000 darbinieku – pārkvalificēt vai ievest?

old
Foto: Ilustratīvs attēls, pexels.com

Latvijai ir izvēle starp diviem scenārijiem. Labais – strauja ekonomiska izaugsme, bet tad jāieved strādnieki, un sliktais – turpinām, kā līdz šim, bet izmirstam. Lai piepildītos “labais scenārijs”, jau līdz 2022.gadam darba tirgum vajadzēs papildus vairāk nekā 35 000 strādājošo. Pēc lieluma tā būtu vēl viena Ventspils, raksta “Re:Baltica”.

Izvēle: augt vai sarauties

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais “labais scenārijs” paredz, ka Latvijā nākamajos gados ekonomikas (IKP) pieaugums ir ap 5% gadā un tas mainās: konkurētspējas trumpis nav tikai zemas algas un lētas izejvielas, bet bizness modernizējas un iegulda inovācijās, un tehnoloģijās. Rezultātā 2030.gadā iedzīvotāju skaits ir nedaudz mazāks kā šobrīd – 1,92 miljoni.

Ja IKP aug par 2 – 3% gadā, kā bijis pēdējos pāris gadus, varētu piepildīties “sliktais scenārijs”. 2030.gadā Latvijā dzīvotu vairs tikai 1,64 miljoni iedzīvotāju.

tab1

Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētās profesores, demogrāfes Zanes Vārpiņas aprēķini rāda, ka 2030.gadā gandrīz puse no iedzīvotājiem būs vecāki par 50 gadiem. Katrs ceturtais – pensionārs. Latvija kļūst par sarūkošu un vecu cilvēku valsti, raksta “Re:Baltica”.

“Tā ir lejupvērsta spirāle, no kuras pat tā īsti nav izejas,” slikto scenāriju skaidro EM eksperts Jānis Salmiņš. “Cilvēku skaits samazinās, strādājošo skaits sarūk, pieaug darbaspēka izmaksas, nevar atvērt jaunas darba vietas, un ekonomika aug lēnāk.”

Līdz ar to ekonomikas izaugsme nav vairs tikai darbaspēka trūkuma, bet arī Latvijas pastāvēšanas jautājums, secina ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”).

Pārkvalificēt vai ievest?

Lai piepildītos “labais scenārijs”, jau līdz 2022.gadam darba tirgum vajadzēs papildus vairāk nekā 35 000 strādājošo. Pēc lieluma tā būtu vēl viena Ventspils.

EM domā, ka trūkstošos darbiniekus atradīs, pārkvalificējot esošos (12,5 tūkstošus) un motivējot aizbraukušos atgriezties (22,8 tūkstošus).

Lai to izdarītu, vajag būtiskas izmaiņas izglītības sistēmā un biznesa vidē. Šobrīd Latvijas izglītības sistēma “ražo” pārāk daudz lēta darbaspēka, pēc kā nākotnē pieprasījums samazināsies, prognozē EM. Pēc vidusskolas beigšanas mācības neturpina gandrīz trešā daļa.

Salīdzinot ar citām ES valstīm, mazāk pieaugušo meklē iespējas pārkvalificēties, lai atbilstu darba tirgus prasībām. Tie ir potenciālie bezdarbnieki.

“Vidējās izglītības līmenis dramatiski krītas. Vēl traģiskāka situācija ir ar mūsu augstskolām. Ekonomika prasa pilnīgi citus speciālistus, bet Latvijas izglītības sistēma ar atsevišķiem izņēmumiem atsakās mainīties,” “Re:Baltica” stāsta Ašeradens.

tab2

Pēc četriem gadiem – 2021.gadā – Latvijā būs ap 10 000 lieku humanitāro un sociālo zinātņu speciālistu, bet trūks ap 16 000 speciālistu ar augstāko izglītību matemātikas un inženierzinātnēs un 30 000 darbinieku ar arodizglītību. Arodskolās, kur pēdējos gados ieguldīts daudz ES naudas, un skolēnu skaits lēnām aug.

Biznesa vides nespējā mainīties EM vaino uzņēmēju sliktās svešvalodu zināšanas un nevēlēšanos ieguldīt inovācijās. “Mēs par katru cenu vēlamies paturēt darbinieku, kuram maksājam maz un kura izglītībā neieguldām. Vēl mazāk vēlamies ieguldīt inovācijās – jaunā, tehnoloģiskā risinājumā, kas man ļautu būt konkurētspējīgākam par pārējiem,” stāsta Ašeradens.

Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka gan ministram nepiekrīt, norādot, ka ne mazāk svarīga ir vide, kurā biznesiem rasties – gan birokrātijas līmenis, gan nodokļu režīms. “Nevar aizmirst, ka uzņēmumu dibina cilvēks un tā izaugsme ir atkarīga no viņa mērķiem, ambīcijām, redzesloka, zināšanām. Šis ir izglītības, sevišķi biznesa izglītības jautājums. Te Latvijai ir potenciāls attīstībai,” skaidro Sauka.

EM uzskata, ka darbinieku trūkums piespiedīs uzņēmējus mainīties, jo Latvijas iedzīvotāji vairs nepiekrīt strādāt par tik mazām algām. Šogad strauji augusi vidējā alga (927 eiro pirms nodokļiem). Ministrija cer, ka nākamgad tā varētu sasniegt 1000 eiro pirms nodokļiem, bet nākamo piecu gadu laikā – 1500 eiro.

Līdz ar to darba algas būs pietuvojušās vidējām algām valstīs, uz kurām devušies Latvijas aizbraucēji, un viņi būs motivēti atgriezties mājās.

Vairākos migrācijas pētījumos aizbraukušie gan norāda, ka bez naudas viņiem svarīga arī stabilitāte un drošība par nākotni, ko Latvijā viņi nejūt. Arī pārmaiņas izglītības sistēmā notiek lēni.

Visvairāk imigrantu no Ukrainas

Latvijai nav daudz variantu, kur ņemt trūkstošās darba rokas. Ja aizbraucēji neatgriežas, vietējos nevar piespiest pārkvalificēties, bet dzemdēt nepieciešamo skaitu vairs nevar ne paspēt, ne ir kam, atliek ievest darbiniekus no citurienes, raksta “Re:Baltica”.

Viesstrādnieku skaits piecos gados ir dubultojies, un pērn izsniegtas 6007 darba atļaujas. Pieprasītākās profesijas ir sauszemes un cauruļvadu transports (pamatā tālbraucēji šoferi). Tur strādā gandrīz puse no visiem viesstrādniekiem. Seko IT, ēdināšanas pakalpojumi (visvairāk viesstrādnieku no Indijas) un celtniecība.

tab3

Lai atvieglotu augsti kvalificētu viesstrādnieku ievešanu, EM izveidojusi sarakstu ar profesijām, kurās varēs ievest strādniekus, ja neviens Latvijas iedzīvotājs nav pieteicies divu nedēļu laikā (šobrīd – mēnesis).

Saraksta apstiprināšana valdībā ievilkusies, jo Satiksmes ministrija prasa iekļaut sarakstā arī tālbraucējus – šoferus, kuru trūkst.

EM ir kategoriski pret to, jo uzskata, ka šajā sarakstā jābūt augstas kvalifikācijas profesijas profesijām, kas dotu pārmaiņas.

Politiķi – par kontrolētu ievešanu

Visskaļāk “pret viesstrādniekiem, par dzimstību” iestājusies Nacionālā apvienība (NA) – tās valdes loceklis Jānis Iesalnieks atzīst, ka darbaspēka trūkumu ar dzimstību neatrisināt, jo ir pārāk maz sieviešu bērnu radīšanas vecumā. Tāpēc NA cer uz robotizāciju un tikai augsti kvalificēta darbaspēka ieviešanu, turklāt daudz mazākā apjomā nekā ieplānojusi EM.

NA uzskata, ka straujāk jāreformē izglītības sistēmu un kategoriski iestājas pret viesstrādniekiem, kas “strādā zivju cehos pa lēto”.

“Zaļo un Zemnieku savienības priekšsēdētājs Armands Krauze kā prioritāti izvirza aizbraukušo latviešu atsaukšanu dzimtenē, darbinieku pārkvalifikāciju un kā pēdējo – kontrolētu darbaspēka ievešanu, bet no Latvijai mentāli līdzīgām, kristīgām valstīm kā Ukraina. ZZS ir ar mieru ievest arī mazkvalificētu darbaspēku profesijās, kur darbinieku trūkst, piemēram, lauksaimniecībā.

Lielākās opozīcijas partijas “Saskaņa” pārstāvis Andrejs Potapkins norāda, ka Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 66 000 bezdarbnieku, tāpēc 35 000 atrast nevajadzētu būt grūti. Uz aizbraucējiem “Saskaņa” necer, jo algas joprojām ir zemas, bet nodokļu slogs mazajām algām liels. Kā risinājumu Potapkins piedāvā izveidot efektīvu pārkvalifikācijas sistēmu.

Mārtiņš Bondars, kurš “Re:Baltica” intervijas laikā vēl vadīja Latvijas Reģionu apvienību (LRA), atbalsta kontrolēta darbaspēka ievešanu, jo pretējā gadījumā nebūšot, kas maksā pensijas un sociālos pabalstus.

Kā visas uzskaitītās prioritātes ieviest dzīvē, konkrēta plāna nevienam no “Re: Baltica” intervētajiem politiķiem nav.

Visticamāk, politiķi no šī jautājuma izvairīsies līdz pat nākamajām Saeimas vēlēšanām 2018.gada rudenī, lai nezaudētu savus konservatīvos vēlētājus. “Cilvēki nav gatavi atdot savu balsi par demogrāfijas jautājumu,” atzīst Bondars, “Ja pateikšu, ka esmu par kontrolētu migrāciju, daļa vēlētāju par mani nebalsos.”

Tabulu autors: "Re: Baltica"

 

 

Lsm.lv

Apskati arī citus rakstus par sekojošajām tēmām: