Ko mēs patiesībā zinām par omega-3?

medicine
Foto: Ilustratīvs attēls, pexels.com

Vai omega-3 kapsulu lietošana ir līdzvērtīga bagātīgai maltītei ar jūras veltēm?

Tiek uzskatīts, ka omega-3 taukskābēm piemīt daudzas labas īpašības, piemēram, demences riska samazināšana, atmiņas uzlabošana, kā arī pozitīva iedarbība uz redzi. Neskaitāmi uztura bagātinātāji un reklāmas piedāvā ikdienā lietot omega-3 kapsulas.

Izrādās, ka zinātnisko pierādījumu spektrs par omega-3 labajām īpašībām ir salīdzinoši šaurs, jo trūkst pietiekami plašu pētījumu.

Tomēr zinātne liek domāt par sekojošo – ir pierādīts, ka taukainās zivis, kuras satur daudz omega-3 taukskābju, palīdz uzturēt labu sirds veselības stāvokli. Pētījumos, kuros ir piedalījušies tūkstošiem cilvēku, pierādīts, ka, katru nedēļu ēdot vienu porciju taukainu zivju, samazinās asinsspiediens un pangu veidošanās artērijās.

Tātad taukainu zivju ēšana uzlabo sirds veselību, tomēr šādus secinājumus nevar izdarīt, ja zivis aizvieto ar omega-3 uztura bagātinātājiem. Iespējams, tas ir tāpēc, ka zivis satur citas uzturvielas, ne tikai omega-3, un sirds veselību ietekmē tieši šo uzturvielu un mikroelementu kombinācija, ko satur zivis.

Vai omega-3 samazina kardiovaskulāro notikumu risku?

2009. gadā veiktajā Cochrane Collaboration pētījumu apskatā noskaidrots, ka nav viennozīmīgu pierādījumu par to, ka omega-3 taukskābes samazina infarkta, insulta un vēža risku vispārējā populācijā un cilvēkiem ar sirds problēmām.

Savukārt 2012. gadā Britu Medicīnas Žurnālā (BMJ) publicēts sekojošais: taukaino zivju ēšana 2 – 4 reizes nedēļā varētu samazināt insulta iespējamību par 6%. Šis pētījums arī liek domāt, ka omega-3 uztura bagātinātāji nav efektīvi risku samazināšanai, bet gan zivis, kas satur omega-3 vērtīgās taukskābes.

Tātad atkārtoti jāsecina sekojošais – lai uzlabotu sirds veselību, ir jāuzņem zivju produkcija.

Arī Apvienotās Karalistes Nacionālais veselības dienests (NHS, National Health Service) iesaka katru nedēļu uzņemt 2 porcijas zivju, no kurām viena ir taukainā zivs.

2012. gadā Amerikas Medicīnas Asociācijas Žurnālā (JAMA, Journal of American Medical Association) publicēts apskats par omega-3 taukskābju uztura bagātinātāju lietošanu un saistību ar sirds un asinsvadu sistēmas slimību notikumu risku. Statistikā iekļaujot teju 70 000 pacientu gadījumus, secināts, ka omega-3 uztura bagātinātāju lietošana netiek saistīta ar samazinātu miokarda infarkta vai insulta risku.

Rekomendācijas  sirds slimniekiem 

2017. gadā Amerikas Sirds Asociācija (AHA, American Heart Association, Circulation) publicējusi ieteikumus attiecībā uz omega-3 polinepiesātināto taukskābju uztura bagātinātāju lietošanu un kardiovaskulāro slimību novēršanu.

Primārā kardiovaskulāro notikumu novēršana (tāda, kas attiecas uz veseliem cilvēkiem bez sirds un asinsvadu slimību diagnozēm) ir salīdzinoši maz pētīta, tāpēc rekomendācijas tiek attiecinātas uz sekundāro profilaksi – atkārtotu sirds un asinsvadu sistēmas slimību notikumu riska novēršanu.

Lai gan pēdējā laika pētījumi rada jautājumus par omega-3 taukskābju lietošanu kardiovaskulāro notikumu novēršanai, rekomendācijas pacientiem ar esošu koronāro sirds slimību (piemēram, nesens miokarda infarkts) paliek nemainīgas – omega-3 polinepiesātināto taukskābju uztura bagātinātāji ir jālieto.

Līdzīgs secinājums izdarīts arī attiecībā uz pacientiem ar sirds mazspēju.

Tomēr pacientiem ar cukura diabētu netiek rekomendētas omega-3 eļļas, lai novērstu koronāro sirds slimību. Tāpat rekomendācijas neattiecas uz sirds mazspējas, koronārās sirds slimības un ātriju fibrillācijas primāro profilaksi.

Rekomendācijas veseliem cilvēkiem

Citi neseni pētījumi (2015. gads, BioMed Central) atkārtoti atgādina par omega-3 pozitīvo ietekmi uz asins lipoproteīnu līmeni. Ne tikai omega-3 taukskābes ir būtiskas dislipidēmijas ārstēšanā, bet arī citādi veseliem indivīdiem nodrošina aizsardzību pret hiperlipidēmiju. Kā zināms, omega-3 taukskābes samazina asinīs cirkulējošo triglicerīdu līmeni, kas ir viens no riska faktoriem kardiovaskulāro slimību attīstībā.

Tātad no primārās profilakses viedokļa omega-3 lietošana netieši samazina kardiovaskulāro notikumu risku, koriģējot asins lipoproteīdu līmeni, tostarp “slikto” holesterīnu.

Ko vēl labu dara omega-3?

Tomēr pēdējā laika pētījumi liek domāt par omega-3 taukskābju ietekmi arī uz citām orgānu sistēmām un saslimšanām.

Piemēram, lai gan nav skaidrs precīzs mehānisms,  ir pierādīts, ka omega-3 un D vitamīns uzlabo smadzeņu funkciju un uzvedību pacientiem ar uzmanības deficītu, bipolāriem traucējumiem, šizofrēniju un impulsīvu uzvedību.

Tāpat ir iegūti labi rezultāti, papildinot terapiju ar omega-3 polinepiesātinātajām taukskābēm pacientiem ar depresiju.

Savukārt jaunākā informācija, kas publicēta šī gada februārī Plus Medicine rada jaunu perspektīvu attiecībā uz alerģiskām slimībām. Izrādās, zivju eļļas un probiotiku lietošana grūtniecības laikā varētu samazināt ekzēmas un pārtikas alerģiju risku.

 

 

Apskati arī citus rakstus par sekojošajām tēmām: