Kāpēc stress un miega trūkums noved pie pārēšanās?

stress
Foto: Ilustratīvs attēls, pexels.com

 Mēs visi zinām, ka liekais svars rodas no tā, ka uzņemto kaloriju daudzums pārsniedz to kaloriju daudzumu, ko mūsu organisms spēj sadedzināt.

Bet kāpēc mēs pārēdamies?

Kāpēc jūtam nepārvaramu kāri pēc gabaliņa tortes vai šokolādes tāfelītes, kaut gan zinām, ka jau pēc brīža to nožēlosim?

Vai tā ir mūsu rijība vai kaut kas cits?

Lai gan paškontrole, protams, ir svarīga, pierādījumi liecina, ka  nozīmīga loma ir stresam, BBC raksta Dr. Maikls Mozlijs.

Hronisks stress pasliktina miegu un ietekmē cukura līmeni asinīs. Tas pastiprina bada sajūtu un ēšana nomierina. Savukārt tas noved pie vēl sliktāka miega, lielāka stresa un augsta cukura līmeņa asinīs. Rezultāts ir ne tikai aptaukošanās, bet arī otrā tipa cukura diabēts.

Programmas “Uzticieties man, esmu ārsts” komandas ārsts Džailzs Jo ar Līdsas universitātes zinātnieku palīdzību nolēma sagādāt sev īpašu stresa pilnu dienu.

Eksperiments

Līdsas zinātnieki pārbaudīja ārstu ar t.s. Māstrihtas stresa testu.

Viņam lika strādāt ar datoru, lai veiktu matemātiskus aprēķinus. Džailzs nepārtraukti kļūdījās, bet tas radīja spriedzi. Pēc tam viņam lika turēt roku vannā ar ledainu ūdeni.

Pirms un pēc testa tika izmērīts cukura līmenis asinīs.

Zinātnieki noskaidroja, ka dienā, kad Džailzu apzināti pakļāva stresam, cukura līmenis asinīs nepazeminājās trīs stundas – tas ir sešas reizes ilgāk, nekā parastā dienā.

Iemesls tam – stresa situācijā organisms strādā “uzbrūc vai bēdz” režīmā.

Organisms “domā” ka viņam uzbrūk, un  izsvieža asinīs glikozi, lai muskuļos tiktu uzturēts vajadzīgais enerģijas līmenis.

Ja šī enerģija tomēr nav vajadzīga, lai glābtos no uzbrukuma, aizkuņģa dziedzeris izdala insulīnu, lai cukura līmeni asinīs normalizētu.

Insulīna līmeņa paaugstināšanās  un cukura līmeņa pazemināšanās dēļ iestājas bada sajūta, tādēļ stresa situācijās gribas kaut ko saldu, un ogļhidrāti tam labi noder.

Tieši tas pats notiek, ja miegs ir traucēts un cilvēks neizguļas.

Pētījumi

Nesenais Londonas Karaliskās koledžas pētījums apliecināja, ka cilvēki ar miega traucējumiem  dienā patērē vidēji par 385 kcal vairāk – tas atbilst viena liela kēksa kaloriju daudzumam.

Arī bērni pārēdas, ja guļ pārāk maz.

Kādā citā pētījumā zinātnieki analizēja ēšanas paradumus10 bērniem vecumā no trīs līdz četriem gadiem, kuri iepriekš regulāri bija gulējuši diendusu. Viņiem vairs neļāva gulēt dienā un arī vakarā lika iet gulēt divas stundas vēlāk.

Nākamajā dienā  bērni apēda par 20 procentiem kaloriju vairāk, patērējot vairāk cukura un ogļhidrātu. Pēc tam bērniem ļāva gulēt, cik ilgi viņi grib.

Nākamajā dienā bērni parērēja par 14 procentiem kaloriju vairāk, nekā vajadzīgs normai.

Kā var samazināt stresa līmeni?

Elpošana. Britu Nacionālā veselības aizsardzības sistēma (NHS) iesaka efektīvu elpošanas praksi, kas ir īpaši noderīga, ja to atkārto katru dienu.

To var darīt sēžot vai guļus stāvoklī – kā katram ērtāk.

  • Nesasprindzinoties sāciet ar dziļu ieelpu caur degunu. Noskaitiet līdz pieci.
  • Pēc tam, skaitot līdz pieci, mierīgi izelpojiet caur muti.
  • Turpiniet mierīgi elpot caur degunu un muti.
  • Tā tupiniet 3-5 minūtes.

Pats galvenais – kārtīgi izgulēties. Protams, to vieglāk pateikt, nekā izdarīt, bet ir daži NHS padomi, kas var noderēt.

Kā uzlabot miegu?

Vēlams vienmēr iet gulēt un piecelties vienā un tajā pašā laikā. Pirms miega jādara kaut kas nomierinošs: jāpalasa grāmata, jāizstaipās un jāatslābinās, jāuzraksta nākamās dienas darba plāns.

Svarīga ir arī gaisotne guļamistabā: apagaismojums, elektroniskās ierīces vai slikts matracis traucē miegam.

“ Izmantojiet guļamistabu tikai miegam un seksam”, savās rekomendācijās raksta NHS.

Tāpat arī var izmēģināt labi zināmos “stresa iznīcinātājus” – sportu, dažādu, arī istabas augu, kopšanu, jogu u.c.

Galvenais – pētījumi liecina, ka rezultāts ir tad, ja darāt to, kas jums patīk.

 

Apskati arī citus rakstus par sekojošajām tēmām: