Izglītības ministre pateicas Kembridžas studentiem par problēmas nenoklusēšanu

cambridge

Kā daudzkārt pierādījies – pat gadiem senas problēmas var risināt, ja atrodas cilvēki, kuri par to neklusē. Tā vienā no “Panorāmas” šā gada stāstiem Kembridžas universitātes studenti pievērsa uzmanību netaisnībai, ka atšķirībā no citu Eiropas Savienības valstu Latvijas vidusskolu absolventu diplomi netiek atzīti prestižākajās britu augstskolās. Tagad izglītības ministre saka puišiem paldies.

Abi studenti – Jānis Briška, kurš nākamgad būs jau Kembridžas doktorants, un Edgars Klētnieks, kurš mācās pirmajā kursā – svētku brīvdienas pavada Latvijā. Ne tikai, lai svinētu. Abi arī Latvijas Universitātē lasa lekcijas ķīmijā, palīdzot sagatavot talantīgākos vidusskolēnus pasaules olimpiādei.

“Kad es biju skolā, Latvijas Universitāte mani trenēja pasaules olimpiādei. Un, pateicoties viņiem lielākoties, es arī tiku Kembridžā,” saka Jānis.

Bet Edgaram ir kāds novēlējums visiem Latvijas skolēniem:

“Viss nav atkarīgs tikai no izglītības sistēmas. Jūs vienmēr paši varat mācīties un paši daudz ko sasniegt, ja jūs gribēsiet!”

Tomēr, lai izcilākajās britu augstskolās tiktu arī ar vienkāršu Latvijas vidusskolas atestātu, joprojām šķērslis ir, piemēram, Kembridžas paziņojums, ka Latvijas diplomi nav derīgi.

Tikmēr Izglītības ministre Mārīte Seile saka paldies aktīvajiem studentiem, kuri problēmu ne tikai pamanīja, bet par to skaļi ziņoja: “Šis ir labākais, kas var notikt! Šī ir attieksme, uz kuru esmu aicinājusi visu gadu gan skolēnus, gan studentus, gan darba devējus.”

Ministrijai tagad regulāri notiekot sarakste ar Kembridžu un arī ar starptautisko diplomu salīdzināšanas aģentūru. Un Seile esot apņēmības pilna: “Es domāju, ka ilgāk kā līdz nākamā gada septembrim tam nevajadzētu vilkties. Ja vien neatklāsies kaut kas, par ko mēs šodien pat nespējam iedomāties. Mans mērķis ir pilnīgi noteikti – panākt, ka Latvijas diploms ir tādā pašā vērtē Kembridžā kā Lietuvas vai Igaunijas. Un, ja tas nav iespējams, tad saprast, kas jādara citādāk.”

Vērojot valdošo politiķu vēlmi ministri nomainīt, abi studenti atzīst – pamatotu argumentu tam nav. “Tieši izglītības ministra darbs, šķiet, ir visnepateicīgākais. Tad, kad tiek veidota valdība, visi izvairās no šīs ēkas. Tieši tāpēc ņemot vērā tos cilvēkus, kas vismaz ņemas darīt to darbu… Salīdzinoši ar iepriekšējiem ministriem, man liekas, ka viņa – tādā OK līmenī to darbu dara,” vērtē Jānis.

Līdzīgi situāciju redz arī Edgars: “Tas ir ļoti tipiski Latvijas politikā. Ja kāds veic kādas reformas, kas nepatīk cilvēkiem – arodbiedrībām vai skolotājiem –, tad to ministru vienkārši nomaina. Un kāds rezultāts? Reformu nav! Un jaunie ministri būtībā baidās veikt kaut ko tādu. Ne drastisku, bet vispār veikt kādas pārmaiņas, jo no tā var būt atkarīgs viņu darbs.”

Tikmēr Jānis ir nolēmis – pēc Kembridžas doktorantūras studijām viņš noteikti atgriezīsies, lai biotehnoloģiju jomā veidotu savu biznesu tieši Latvijā. “Ir vieglāk izveidot kontaktus ar cilvēkiem šeit, nekā tur. Un biznesa vide arī šeit ir nedaudz labāka! Tā ir cilvēki teikuši, un man arī tā izskatās, ka tomēr šeit vieglāk izveidot biznesu, ja tu zini, ko tu dari,” stāsta Jānis.

Mērķis viņam esot jau skaidrs – piedāvāt savas idejas, kā atkal tikt pie baltiem Ziemassvētkiem. Tā būs cīņa pret globālo sasilšanu, izmantojot mākslīgās fotosintēzes iespējas.

Video: https://www.youtube.com/watch?v=kXPeluhzLJo
Avots: lsm.lv

Apskati arī citus rakstus par sekojošajām tēmām: