Īrijas premjers vizītē Ziemeļīrijā brīdina par «Brexit» sekām un robežkontroles atjaunošanu

irija
Foto: ilustratīvs attēls, fotografet.lv

“Brexit” sekas var skart ikvienu dzīves jomu Ziemeļīrijā – tā pagājušajā nedēļā viesojoties šajā Apvienotās Karalistes reģionā brīdināja Īrijas premjers Leo Varadkars. Viņš Belfāstā izklāstīja vairākus priekšlikumus, kā robežu starp Īriju un Ziemeļīriju saglabāt atvērtu arī pēc “Brexit”. Tostarp Varadkars rosināja ar Lielbritāniju izveidot līdzīgu muitas savienību, kāda Eiropas Savienībai jau ir ar Turciju.

Kādas tieši un kādā formātā būs Apvienotās Karalistes attiecības ar Eiropas Savienību pēc izstāšanās no kopienas, vēl nav skaidrs, par to vēl tiks diskutēts turpmākajās “Brexit” sarunās starp Briseli un Londonu. Tomēr Lielbritānija jau ir paziņojusi, ka vēlas izstāties arī no vienotā tirgus.

Tas radījis daudz neskaidrību par ekonomisko attiecību nākotni, un īpašas bažas ir attiecībā uz Apvienotās Karalistes sastāvā esošo Ziemeļīriju. Kādi būs risinājumi attiecībā uz robežu starp Ziemeļīriju un Īriju – tas sarunās šobrīd ir viens no prioritārajiem jautājumiem.

Tā nozīmi savā pirmajā vizītē Ziemeļīrijā uzsvēra jaunais Īrijas premjers Leo Varadkars, brīdinot pret jaunu „ekonomisko robežu” starp abām pusēm. Belfāstā viņš nāca klajā ar vairākiem priekšlikumiem, kādas varētu būt Apvienotās Karalistes ekonomiskās attiecības ar Eiropas Savienību, un līdz ar to Īriju, ja reiz Londona vēlas izstāties arī no Eiropas vienotā tirgus un muitas savienības.

Varadkara ieskatā, viens no risinājumiem varētu būt Eiropas Savienības–Lielbritānijas muitas savienība līdzīgi tai, kāda ir spēkā ar Turciju.

Cits variants, kuram Īrijas premjers arī dotu priekšroku, būtu Apvienotās Karalistes pievienošanās Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijai. Tās sastāvā esošo Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices ekonomikas ir cieši integrētas ar Eiropas Savienības vienoto tirgu. Lielbritānija, starp citu, savulaik jau bija šīs asociācijas dalībvalsts, pirms briti 1973.gadā pievienojās Eiropas Savienībai.

Bet, ja par to uzreiz nevar vienoties, „varbūt iespējams pārejas periods, kura laikā Apvienotā Karaliste palieka vienotajā tirgū un muitas savienībā”, kamēr par šīm lietā vienojas, rosināja Varadkars.

Īrijas premjers kaimiņos esošo Ziemeļīriju brīdināja, ka “Brexit” sekas var skart ikvienu dzīves jomu šajā reģionā. Gandrīz 20 gadus pēc tam, ka izdevās izbeigt asiņaino konfliktu Ziemeļīrijā, premjers Varadkars Belfāstā paziņoja, ka viņa valdība vēlas būvēt „tiltus, nevis robežas”:

„Robeža bija ļoti citāda vieta. Tā bija asinsizliešanas, vardarbības un kontrolposteņu vieta. Tā bija barjera tirdzniecībai, labklājībai, mieram un brīvībai.

Tā bija brutāla fiziska manifestācija mūsu salas vēsturiskajām nesaskaņām un politiskajām neveiksmēm. Es tāpat kā gandrīz visi uz šīs salas – mēs negribam pie tā atgriezties. Pēdējos 20 gados tik daudz kas ir mainījies uz labo pusi, un mums pie tā ir jāpieturas,” sacīja Varadkars.

Uz padziļinātākām diskusijām par to, kādas būs Eiropas Savienības un Lielbritānijas attiecības pēc “Brexit”, gan vēl jāpagaida. Izstāšanās sarunas jau ir sākušās, taču patlaban ir trīs citi prioritārie jautājumi, kas jāatrisina vispirms. Tas ir tā dēvētais izstāšanās rēķins jeb Lielbritānijas finansiālās saistības pret Eiropas Savienību, kas vēl jānokārto, kā arī pilsoņu tiesības un jau minētā robeža starp Ziemeļīriju un Īriju.

Eiropas Komisija Īrijas premjera Varadkara priekšlikumus par turpmākajām ekonomiskajām attiecībās attiecās komentēt. „Mēs nekomentēsim katru komentāru, kas izteikts par “Brexit”. Es varu nosaukt trīs principus, kas ir skaidri patlaban.

Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības 2019.gada marta beigās. Tas nozīmē, ka tajā brīdī Lielbritānija attiecībās ar Eiropas Savienību būs trešā valsts.

Un treškārt – līdz ar to tā vairs nebūs daļa no vienotā tirgus un muitas savienības. Viss pārējais ir šo notikumu loģiskas sekas. Eiropas Savienības “Brexit” sarunu vadītājs Mišeljs Barnjē norādījis, ka līdz šim sarunās ir panākts ierobežots progress. Tomēr mēs esam gatavi strādāt un esam šeit katru dienu, ja mūsu britu kolēģi vēlas precizēt savas pozīcijas jautājumos, kuros to vēl nav izdarījuši,” sacīja Komisijas preses pārstāve Mina Andreeva.

Trīs šobrīd prioritārajos izstāšanās sarunu jautājumos būtisks progress pagaidām nav panākts, turklāt gaidāmas visai asas diskusijas. Piemēram, runājot par izstāšanās rēķinu, Briselē izskanējuši tādi skaitļi kā 60 miljardi vai pat 100 miljardi eiro. Tomēr britu laikraksts “Sunday Telegraph”, atsaucoties uz saviem avotiem, ziņoja, ka Lielbritānija ir gatava maksāt Eiropas Savienība krietni mazāku summa – līdz 40 miljardiem eiro. Brisele arī paudusi neapmierinātību ar Londonas līdzšinējiem priekšlikumiem attiecībā uz Eiropas Savienības pilsoņu tiesībām Apvienotajā Karalistē.

 

Lsm.lv

Apskati arī citus rakstus par sekojošajām tēmām: