ES un Lielbritānija «Brexit» sarunās nespēj vienoties par pilsoņu tiesībām

pexels-photo-18
Foto: Ilustratīvs attēls, pexels.com

Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas “Brexit” oficiālās sarunas sākās gandrīz pirms mēneša, bet pagaidām progresu attiecībā uz britu salās dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām nav izdevies panākt.

Tas nozīmē, ka, piemēram, tiem Latvijas pilsoņiem, kas šobrīd dzīvo Lielbritānijā, pēc “Brexit” nebūs tādas pašas tiesības, kādas viņiem ir tagad, ja briti savu nostāju nemainīs – tā trešdien, 12.jūlijā, atzina “Brexit” sarunu vadītājs no Eiropas Savienības puses Mišels Barnjē.

Briseli arvien neapmierina britu piedāvājums.

Lielbritānijas un Eiropas Savienības sarunas par „Brexit” vismaz to sākuma posmā demonstrē to, par ko brīdināja daudzi eksperti – tās būs smagas un grūtas, un var gadīties, ka viss process ieilgs. Pagaidām abas puses spītīgi turas pie saviem uzskatiem jau pašā pirmajā punktā – par pilsoņu tiesībām.

Lielbritānijā dzīvo aptuveni 3 miljoni citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kuru nākotne ir neskaidra un kuriem ir svarīgi saprast, kā viņu dzīve mainīsies pēc Lielbritānijas aiziešanas no Eiropas Savienības.

Lielbritānija patlaban ir apsolījusi, ka Apvienotajā Karalistē vismaz piecus gadus dzīvojošie Eiropas Savienības pilsoņi varēs tur palikt pēc “Brexit”. Viņiem būs ļauts saglabāt tiesības uz sociālajiem pabalstiem, veselības aprūpi, izglītību un citiem dzīvei nepieciešamajiem pakalpojumiem.

Taču Londona vēlas, lai viņu tiesības pārraudzītu nevis Eiropas Tiesa, bet tās būtu britu tiesu varas kompetence. Šeit Londonas un Briseles viedokļi atšķiras. Karaliste arī grasās ierobežot ģimeņu iespējas apvienoties, ja kāds no radiniekiem dzīvojis aiz robežām.

“Mēs vēlamies, lai atsauce uz pilsoņu tiesībām būtu konkrēti ietverta izstāšanās līgumā.  Apvienotā Karaliste vēlas, lai tur dzīvojošo ES pilsoņu tiesības būtu zem britu likumdošanas, bet tā var laika gaitā mainīties, un tā nedod šiem cilvēkiem ilgtermiņa garantijas. Mēs gribam, lai Eiropas Savienības Tiesa būtu tā, kas nodrošinātu, ka šīs tiesības tiek ievērotas. Ja Apvienotā Karaliste pret to iestāsies – tad radīsies neskaidrība par šo tiesību efektīvu un konsekventu piemērošanu,” klāstīja Barnjē.

Sarunvedis no Eiropas Savienības puses Mišels Barnjē trešdien uzsvēra, ka arvien abām pusēm ir domstarpības arī par to, vai un cik Lielbritānijai būtu vēl jāiemaksā Eiropas Savienības budžetā, esot dalībvalstij.

Vēl nesen uz to ļoti asi reaģēja Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons, sakot, ka Eiropas Savienība „var iepūst” Lielbritānijai, cerot uz milzīgu rēķinu.

Mišels Barnjē to komentēja, sakot: „Es nedzirdu nekādu pūtienu, bet tikai pulksteņa tikšķēšanu.”  Ar to viņš domāja to laiku, kas neglābjami rit uz priekšu.

Vēl šonedēļ ļoti asi par britu piedāvājumu pilsoņu tiesībā izteicās arī Eiropas Parlamenta „Brexit” sarunu  delegācijas vadītājs Gijs Ferhofstads un vēl astoņi eiroparlamentārieši, draudot  bloķēt Eiropas Savienības un Lielbritānijas “Brexit” vienošanos, ja Londona neveiks izmaiņas savos plānos.

Jau ziņots, ka pirms gada, jūnijā, Lielbritānijā sākās toreizējā premjerministra Deivida Kamerona priekšvēlēšanu kampaņā apsolītais referendums par turpmākajām attiecībām ar ES. Ar nelielu pārsvaru – teju 51,9% balsoja „par” izstāšanos, 48,1% – „pret”.

Lsm.lv

Apskati arī citus rakstus par sekojošajām tēmām: