ES piedāvā Londonai «Brexit» pārejas posmu līdz 2020.gada beigām

brexit-eu-uk
Foto: independent.co.uk

Pārejas posms pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) ilgs līdz 2020. gada beigām. Tādu lēmumu pirmdien, 29.janvārī, Briselē pieņēma 27 Eiropas Savienības valstu pārstāvji.

Pārejas posms ir nepieciešams, lai paspētu noslēgt jaunu brīvās tirdzniecības vienošanos, kas ļautu izvairīties no ekonomiskiem satricinājumiem, kurus izraisītu esošo saišu saraušana.

Pārējas periods attiecībās starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību ilgs nepilnus divus gadus. Šajā laikā viss notiks tāpat kā līdz šim, izņemot to, ka britu politiķi un diplomāti vairs nevarēs piedalīties kopīgo Eiropas lēmumu pieņemšanā.

To uzsvēra pašreiz prezidējošās Bulgārijas ārlietu ministre Jekaterina Zaharijeva.

“Eiropas Savienība jau ir izklāstījusi savu redzējumu par pārejas periodu. Šajā laikā visiem Eiropas Savienības likumiem Lielbritānijas teritorijā ir jābūt pilnībā spēkā, bet dalība kopējā lēmumu pieņemšanas procesā vai iestāžu darbā nebūs iespējama, jo pēc izstāšanās datuma Lielbritānija kļūs par svešu valsti,” sacīja Zaharijeva.

Ar šiem vārdiem Bulgārijas ārlietu ministre skaidri noraidīja nesen medijos izskanējušo domu, ka Lielbritānija pārejas posmā varētu saglabāt iespēju uzlikt veto jauniem Eiropas likumiem, ja tie Londonai nebūs pa prātam.

Līdzīgi izteicās arī Zviedrijas Eiropas lietu ministre Anna Linde. Viņa uzsvēra, ka līdz 2020. gada beigām Eiropas Savienībai un Londonai būtu jāpaspēj noslēgt jaunu tirdzniecības vienošanos.

“Tas ir diezgan īss periods, ja salīdzinām to ar laiku, kas parasti ir nepieciešams brīvās tirdzniecības līgumu noslēgšanai. Bet, ņemot vērā, ka mums daudz kas jau ir gatavs, jo Lielbritānija tagad ir dalībvalsts, es gribētu cerēt, ka tas būs iespējams. Es nedomāju, ka mēs kaut ko iegūsim no pārāk gara pārejas perioda. Labāk, lai mēs noslēgtu jaunu vienošanos pēc iespējas ātrāk,” sacīja Linde.

Sarunas ietekmē arī nemitīgas spekulācijas par iespējamo britu premjeres Terēzas Mejas nomaiņu. Radikālākie viņas Konservatīvās partijas biedri uzskata, ka Meja ir pārāk piekāpusies Briselei un patiesībā nevēlas skaidru izstāšanos no bloka.

Eļļu ugunī pielēja arī svētdien izskanējušie ASV prezidenta Donalda Trampa vārdi, ka viņš sarunās ar Briseli būtu bijis krietni stingrāks, gan arī Apvienotās Karalistes finanšu ministra Filipa Hamonda sacītais, ka viņš cerot uz maigu izstāšanos. Tas lika Mejas pārstāvjiem uzsvērt, ka Hamonda runa neesot bijusi saskaņota ar premjeri. Bet pats finanšu ministrs taisnojās, ka viņš esot runājis tikai par ekonomisko satricinājumu mazināšanu.

Uz to, ka Lielbritānija nav skaidri pateikusi, ko tā īsti vēlas, vēl decembra beigās Briselē norādīja arī premjers Māris Kučinskis.

“Šobrīd būs laiks, kad, man liekas, būtu pareizi Lielbritānijai nākt arī ar savu piedāvājumu. Jo šeit atkal laika grafiks tika skaidri iezīmēts, un oktobris ir tas laiks, kad vienošanai būtu jābūt,” pauda Kučinskis.

Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības ir gaidāma nākamā gada martā.

Jau ziņots, ka 2016.gada  jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Valdība oficiālo pieteikumu par aiziešanu no ES iesniedza 2017.gada martā, bet Lielbritānijas izstāšanās sarunas no ES sākās 2017.gada jūnijā.  2017. gada decembrī Brisele un Londona panākusi pēdējā brīža “Brexit” vienošanos, atrisinot trīs galvenos pirmās fāzes jautājumus: par Īrijas robežas nākotni, pilsoņu tiesībām un šķiršanās rēķinu. Vēlāk arī Eiropas Parlaments balsojumā atbalstīja “Brexit” sarunu nākamās fāzes sākšanu.

Lsm.lv

Apskati arī citus rakstus par sekojošajām tēmām: