Dublinas politiskā krīze varētu sarežģīt «Brexit» sarunas

ireland
Foto: Ilustratīvs attēls/Tvnet.lv

Iespējamās ārkārtas vēlēšanas Īrijā varētu sarežģīt sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Vienošanās par robežu starp Īriju un Ziemeļīriju ir viens no priekšnosacījumiem, lai Lielbritānija un ES decembrī varētu pāriet pie otrās sarunu kārtas.

Īrijas valdības vadītājs Leo Varadkars dara visu iespējamo, lai izvairītos no ārkārtas vēlēšanām. Tā šajās brīvdienās ir paziņojis Īrijas valdības preses sekretārs. Politiskā krīze Dublinā izcēlās pavisam negaidīti, jo opozīcijas partija “Fianna Fail” paziņoja par nodomu pieprasīt vicepremjeres Fransisas Ficdžeraldas demisiju. Varadkars uzskata, ka tam nav pamata un sola nepamest savu vietnieci.

Briselē, ierodoties uz Austrumu partnerības samitu, Īrijas ārlietu ministrs Saimons Kovenijs uzsvēra, ka ārkārtas vēlēšanas ir pēdējais, kas šobrīd būtu nepieciešams viņa valstij: “Īrijai šie ir vēsturiskie laiki, ja skatāmies “Brexit” kontekstā. Turklāt arī ekonomikā situācija beidzot ir sākusi uzlaboties. Mēs tikko pirmo reizi vairāk nekā desmit gadu laikā esam apstiprinājuši līdzsvarotu budžetu. Darbavietu skaits pieaug, un Īrija kļūst par arvien pievilcīgāku vietu. Bet mūsu konkurenti mēģina tam kaitēt, lai gūtu labumu savai partijai.”

Līdzšinējā Īrijas valdība ir spējusi panākt, ka jautājums par robežu starp Ziemeļīriju un Īriju ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem priekšnosacījumiem, lai Lielbritānija un Eiropas Savienība varētu spert nākamo soli izstāšanās sarunās. Šobrīd robeža starp abām salas daļām faktiski nepastāv. Tomēr kā panākt, lai tas tā paliktu arī turpmāk, skaidrības nav.

Lielbritānijas premjere Terēza Meja pēc tikšanās Briselē ar vairāku Eiropas valstu līderiem izskatījās optimistiski noskaņota. Tomēr nekādas detaļas neatklāja: “Kas attiecas uz robežu starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku, gan mēs, gan Īrijas valdība turpinām sarunas pie šī jautājuma risināšanu, jo mums ir vienots mērķis – mēs vēlamies panākt, ka cilvēku kustība un preču tirdzniecība pāri šai robežai var turpināties tāpat kā līdz šim.  Mēs arī nevēlamies radīt jaunas barjeras cilvēku vai preču kustībai uz šīs robežas. Tādu iznākumu mēs abi gribam panākt, un tas atbilst arī Ziemeļīrijas iedzīvotāju interesēm.”

Ņemot vērā to, cik nozīmīgu lomu Īrija spēlēs decembra vidū paredzētajā Eiropas Savienības valstu līderu samitā, daudzi Dublinā ir satraukti par to, kādu ietekmi esošā politiskā krīze var atstāt uz Īrijas premjera spēju ietekmēt procesus sev vēlamā virzienā.

Kā zināms, Londona ļoti cer, ka jau pēc pāris nedēļām viņiem izdosies atvērt jaunu sadaļu sarunās ar Eiropas Savienības 27 valstīm. Tomēr, lai tas notiktu, nepieciešams izpildīt vairākus priekšnosacījumus: vienoties par tā dēvētā šķiršanās rēķina apmēru, gūt skaidrību par Eiropas pilsoņu turpmākajām tiesībām Britu salās un saprast, kā turpmāk izskaties robeža ar Īriju.

Lsm.lv

Apskati arī citus rakstus par sekojošajām tēmām: