Cik kaitīgs ir margarīns? Speciālistu viedoklis

sviests
Foto: Ilustratīvs attēls, pexels.com

Kas ir veselīgāks – sviests vai margarīns? Cilvēku viedokļi šajā jautājumā dalās. Vieni ir pārliecināti, ka dabīgi iegūtā sviestā nav nekā kaitīga, bet margarīns ir ražots rūpnieciski un šajā produktā nav nekā veselīga. Tajā pašā laikā speciālisti norāda, ka augos atrodamās eļļas ir veselīgākas nekā dzīvnieku valsts produktos esošās. Lai saprastu, cik veselīgs ir produkts, jāpievērš uzmanība gan tā sastāvam, gan izcelsmei.

Speciālisti skaidro, ka nav jāuzmanās no sviesta vai margarīna, bet jāpievērš uzmanība tam, vai produktā nav transtaukskābju. Tās dabā ir sastopamas dzīvnieku valsts produktos, un tās var veidoties arī tehnoloģiskā daļējas hidrogenēšanas procesā, cietinot augu eļļu. Pašas augu eļļas ir veselīgas, bet daļējās hidrogenēšanas process maina to īpašības, pārveidojot eļļas šķidro formu uz cietu. Tādā veidā tiek panākts ilgāks eļļas derīguma termiņš. To izmanto cepumu, kūku, saldumu, kā arī ātrās ēdināšanas pārtikas produktu ražošanā. Transtaukskābes negatīvi ietekmē daudzus vielmaiņas procesus, paaugstinot tā saukto sliktā (LDL) holesterīna līmeni asinīs, kas veicina aterosklerozes attīstību un infarkta risku.

Lietderīgi mūsu veselībai būtu izvairīties no gataviem produktiem – veikalā nopērkamām bulciņām, cepumiem, kūkām, sviestmaizēm, sacepumiem, “fritētiem” produktiem, lietošanai gatavām zupām, šokolādes krēmiem utt., jo mājās gatavotam ēdienam mēs katrs pats kontrolējam to, kādus taukus un cik daudz izmantojam.

Savukārt, ja tiek gatavots kvalitatīvs augu eļļu izstrādājums vai pārstrādes produkts, kas ražots no augu taukiem, kuriem ir dabiski cieta konsistence, tad tos varētu droši lietot ikdienā kā tauku avotu. Lielākā problēma ir tā, ka mēs ikdienā par daudz ēdam jau gatavus produktus, kuros izmanto lētos taukus, kas tiešām satur transtaukskābes. Mēs ēdam pārstrādātu ēdienu, mums nav paradumu ēst vienkāršu ēdienu no maz sastāvdaļām. Cilvēki par daudz izmanto ērtu ēdienu (convenience food) jeb lietošanai gatavu ēdienu, kas ir gatavots rūpnieciski, taču lietderīgi mūsu veselībai būtu izvairīties no gataviem produktiem – veikalā nopērkamām bulciņām, cepumiem, kūkām, sviestmaizēm, sacepumiem, “fritētiem” produktiem, lietošanai gatavām zupām, šokolādes krēmiem utt., jo mājās gatavotam ēdienam mēs katrs pats kontrolējam to, kādus taukus un cik daudz izmantojam,

Kā labas prakses piemēru var minēt margarīnu ražotājus, kuri jau daudzus gadus pievērš lielu uzmanību transtaukskābēm, lai sniegtu saviem patērētājiem visaugstākās kvalitātes produktus, kuri atbilst mūsdienu uztura rekomendācijām. Margarīna ražošanas asociācija Eiropā ir noteikusi, ka visi asociācijas biedri nedrīkst ražot margarīnu, kurā transtaukskābju saturs pārsniedz divus procentus no produkta svara.

Cilvēkam ir jālasa un jāskatās līdzi – piemēram, margarīni vairāk netiek hidrogenēti, bet daudzi joprojām domā, ka margarīns ir hidroginētas augu eļļas.

Mūsdienās tiešām ir pieejami margarīni, kuros transtaukskābes ir noreducētas līdz minimumam, jo netiek izmantota hidrogenēta eļļa. Cilvēkam jāskatās, kas realitātē ir darīts, kas norādīts uz etiķetēm, jo diemžēl veikalu plauktos ir pieejami arī slikti margarīni, lielākoties tie, kas nav ražoti Eiropas Savienībā. Es vienu nopirku, kur bija norādītas, ka transtaukskābju apjoms produktā uz 100 gramiem ir 20 procenti, un tur bija hidrogenētas un daļēji hidrogenētas eļļas, kā arī esterificētas eļļas, kas nozīmē, ka labās taukskābes, omega 3 un omega 6, ir paņemtas nost – tā bija vienkārši katastrofa. Taču ir arī tādi, kurus lasot – skaties un priecājies.

Cilvēkam ir jālasa un jāskatās līdzi – es kā uztura speciālists nezināju to, ka, piemēram, margarīni vairāk netiek hidrogenēti, un es esmu pārliecināta, ka lielākā daļa manu kolēģu joprojām arī domā, ka margarīns ir hidroginētas augu eļļas. Ir veikts pētījums par dāņiem, kur 70. gados margarīnā ir bijuši 10 procenti transtaukskābju uz 100 gramiem produkta. Tagad tās nedrīkst pārsniegt divus procentus. Taču šobrīd transtaukskābju jautājums pat vairs nav aktuāls, ja runājam margarīnu, jo transtaukskābju daudzums margarīnos, kas ražoti Eiropas Savienībā, ir niecīgs – aptuveni 0.5 procenti uz 100 gramiem produkta.

Eiropā margarīnu ražošanas tehnoloģija pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījusies. Ņemot vērā uztura speciālistu ieteikumus ierobežot transtaukskābju izomērus uzturā, margarīnu ražotāji ir veikuši savu produktu pārformēšanu. Tehnoloģiju izmaiņu rezultātā ražotāji atteicās no daļēji hidrogenēto tauku lietošanas margarīna ražošanas procesā, kuri ir transizomēru avots. Pateicoties tam, lielākā daļa margarīnu, kuri pieejami Eiropas tirgū, praktiski nesatur transtaukus.

 

www.delfi.lv

Apskati arī citus rakstus par sekojošajām tēmām: