Brisele sākusi gatavoties «Brexit» sarunu izgāšanās scenārijam

Drapeaux des Etats membre de l'Union européenne à 28 pays et drapeau européen (au 1er juillet 2013)
Foto: schenegenvisainformation.com

“Brexit” sarunas nevedas ne ātri, ne viegli, tāpēc Brisele sākusi gatavoties plānam B, proti, ka Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) var notikt “aizcērtot durvis” un bez panāktas vienošanās par jaunu tirdzniecības līgumu. To, ka Briselē sākusies gatavošanās “Brexit” sarunu izgāšanās scenārijam, nedēļas nogalē atzina “Brexit” sarunu vadītājs no Eiropas puses – Mišels Barnjē.

Lielbritānijas premjere Terēza Meja paziņojusi, ka grib likumā ierakstīt datumu – 2019.gada 29.martu – dienu, kad Lielbritānija izstājas no Eiropas Savienības. Tādējādi parādot, ka atpakaļceļa vairs nav un nebūs. Tomēr sarunu lēnā gaita liek daudziem, it īpaši uzņēmējiem uztraukties, ka neizdosies laikā panākt vienošanos par akurātu un organizētu izstāšanos un vēl noslēgt jaunu tirdzniecības līgumu.

Andris Vilks (“Vienotība”), viens no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas direktoriem, kurš šobrīd pārsvarā strādā Londonā, atzīst – arī britu uzņēmēji gatavojas plānam B: “Finanšu institūcijas, arī apdrošinātāji, auditorkompānijas un citi pakalpojumu sniedzēji nesaka visus savu plānus, viņi neizpauž. Tāpēc, ka viņi arī gaida un cer, ka Lielbritānija tomēr būs saprotams risinājums vai pat atkārtots referendums. Noteikti viņiem visiem ir plāni B un C – par to nav šaubu, zinot, kā privātais bizness strādā.

Lielbritānijas valdībai nav plāns B, visticamāk, bet biznesam noteikti ir, bet viņi neizpauž,” norāda Vilks.

Tikmēr lielākie britu uzņēmumi jau šobrīd steidz atvērt filiāles Eiropā. Ja kāds plāno vēl lielākas pārmaiņas, tad pēdējais brīdis pieņemt šādu lēmumu ir nākamā gada pirmie mēneši. Tāpēc spiediens no uzņēmēju puses uz britu valdību tiek izdarīts nepārtraukti. Arī šonedēļ britu premjerei Terēzi Mejai nācās Daunigstrītā 10 uzklausīt satrauktos uzņēmējus.

“Lielbritānijas valdība zināmā mērā laipo. Viņi saprot, ka tas ir svarīgi, bet viņi nevar atteikties no tās domas, ka ir bijis referenduma un ka referendums ir jārespektē. Tas spiediens ir ļoti liels. Londonā ir ļoti spēcīgs pilsētas mērs, un biznesa vārds ir ļoti svarīgs – to ignorēt nevar. Bet politiķi tomēr iet savu ceļu. Es nezinu, kā tas beigsies.

Es tomēr iekšēji uzskatu, ka varētu būt tā, ka, nonākot strupceļā, varētu būt pat atkārtots referendums, kura iznākums loģiski būtu skaidrs – palikt ES,” pauž Vilks.

Neziņa par nākotni sabremzējusi arī britu ekonomikas izaugsmi, kas šogad būs vislēnākā visā ES – pusotrs procents, lai gan iepriekš tā bija starp ātrākajam. Britu ekonomisti sarēķinājuši, ka jau tagad katrai mājsaimniecībai “Brexit” izmaksājis 600 mārciņu gadā.

Pragmatiski noskaņoti uzņēmēji cer, ka gaidāmās izmaksas un riski ir pietiekams iemels, lai britu valdība pēdējā brīdī mainītu savu kursu. Pagaidām gan valdības rīcība par šādiem plāniem neliecina.

Lsm.lv

Apskati arī citus rakstus par sekojošajām tēmām: