«Brexit» ministrs: Novērtējam latviešu ieguldījumu Lielbritānijā

Mandatory Credit: Photo by GERRY PENNY/EPA/REX/Shutterstock (8810765l)
A close-up view of the Brexit-inspired mural by Banksy, showing a worker chipping away at a star on a EU flag, that has been painted on the side of a building in Dover, Britain, 08 May 2017. The artwork emerged overnight under Dover Castle near the ferry terminal, which connects the UK with mainland Europe. The mural, which was confirmed by Banksy's representatives to be a genuine work by the British street artist, is his first comment on the Brexit vote last year.
New Banksy artwork in Dover, United Kingdom - 08 May 2017
Foto: spiegel.de

Nedēļas sākumā Latvijas vēstniecībā Londonā notika diasporas pārstāvju un mediju tikšanās ar Apvienotās Karalistes amatpersonām, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar Eiropas Savienības (ES) pilsoņu tiesību nodrošināšanu pēc “Brexit” jeb Lielbritānijas izstāšanās no ES. Jautājumu un atbilžu sesijā tautiešiem bija iespēja uzdot tieši jautājumus britu iekšlietu ministrijas ierēdņiem.

Nedēļas sākumā Latvijas vēstniecībā Londonā notika diasporas pārstāvju un mediju tikšanās ar Apvienotās Karalistes amatpersonām, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar Eiropas Savienības (ES) pilsoņu tiesību nodrošināšanu pēc “Brexit” jeb Lielbritānijas izstāšanās no ES. Jautājumu un atbilžu sesijā tautiešiem bija iespēja uzdot tieši jautājumus britu iekšlietu ministrijas ierēdņiem.

Jāatzīmē, ka, lai arī Apvienotā Karaliste sarunās ar savienību ir panākusi vienošanos par ES pilsoņu tiesībām, tomēr sarunas nav beigušās un viss vēl var mainīties.

Kā ziņots, diskusija tika rīkota, piedaloties pārstāvjiem no “Brexit” ministrijas un britu Iekšlietu ministrijas, ne tikai, lai atbildētu uz diasporu interesējošiem jautājumiem, bet arī tādēļ, lai briti labāk apzinātu problēmas, kas satrauc tieši latviešus. Bija ieradies arī britu Izstāšanās no Eiropas Savienības ministrs Lords Kalanans, kurš uzsvēra, ka briti augstu vērtē latviešu ieguldījumu valsts ekonomikā un visi ir laipni aicināti palikt.

“Esam priecīgi, ka ir panākta vienošanās ar ES, lai garantētu aptuveni 150 000 Latvijas pilsoņu tiesības, kuri Apvienoto Karalisti ir padarījuši apr savām mājām. Tiks piedāvāts jauns pastāvīgā iedzīvotāja statuss, kas saglabās lielāko daļu no tiesībām, ko varēja baudīt līdz šim, esot ES. Tie, kuru mājas ir Apvienotajā Karalistē, kā jau mana premjerministre ir teikusi, ir laipni aicināti palikt. Viņi ir laipni aicināti palikt, mēs novērtējam viņu ieguldījumu Apvienotajā Karalistē,” norādīja Kalanans.

Jautājumu un atbilžu sesijā klātesošajiem bija iespēja uzdot jautājumus britu ierēdņiem. Lai arī pasākuma apmeklētāji kopumā bija apmierināti ar atbildēm, tomēr daudzi jautājumi palika neizrunāti.

“Kā mēs šodien dzirdējām, tā jaunā sistēma ir tikai izstrādes stadijā, un tiks vēl testēta un tad būs izmēģinājuma režīms, tā ka patiešām mēs to nezinām, ne mēs, bet arī citi eiropieši ar kuriem man ir saskare. Latvieši varbūt ir mierīgāki un pieraduši pie tā, ka jāsaskarās ar birokrātiju un varbūt ne labvēlīgu vienmēr valsts attieksmi. Turpretīm man pazīstamie vācieši, kas ir daudz drosmīgāki pateikt to, ko viņi domā, ka viņi nav apmierināti ar to, kā šobrīd viņi jūtās par to neskaidrību un neziņu,” norāda Elīza Zikmane, mācītāja Apvienotajā Londonas latviešu evaņģēliski luteriskajā un Miera draudzē.

Taču no Latvijas speciāli ieradusies parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka, viņasprāt, diasporā vairs nav jūtams satraukums un neziņa, drīzāk ir vēlme visu precīzi izprast, piemēram, to, kas notiks ar uzkrāto pensiju.

“Ja viņi ir nostrādājuši šajā valstī 10-15 gadus, tad viņi var atgriezties Latvijā, dzīvot, strādāt tur, un šis nopelnītais un uzkrātais pensijas fonds un sociālie pablasti sekos viņam arī dzīvojot turpmāk Latvijā. Tā bija viena no prioritātēm sarunās par izstāšanos. Tāpat tie cilvēki kas dzīvo šeit, viņi saglabā tiesības mācīties, dzīvot, strādāt, kamēr viņi to izvēlas,” ainu iezīmē Zanda Kalniņa – Lukaševica Latvijas Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre.

Visi, kuri ieradīsies valstī līdz izstāšanās brīdim, drīkstēs arī palikt, taču būs nepieciešams reģistrēties. Britu Iekšlietu ministrijas ierēdņi cer, ka tiešsaistes sistēma izmēģinājuma režīmā sāks strādāt jau šī gada nogalē.

“Viņi ir nodefinējuši šos te globālos parametrus, lai ši te sistēma būtu vienkārša, lietotājam draudzīga, lēta, un tas, protams, ir tas, ko mēs gribam priekš saviem tautiešiem šeit. Bet, vai tā sistēma tieši tā arī izskatīsies, vai viņa tiešām tā arī strādās, vai mūsu tautieši un beigās arī vēstniecība nebūs pārslogoti, meklējot šos te pierādījumus, lai pierādītu 5 gadu uzturēšanaš laiku un visu pārējo, tie vēl ir atvērti jautājumi, tāpēc mēs arī no vēstniecības puses ļoti mērķtiecīgi turpināsim sekot līdzi, bet šis vakars bija iespēja atvērt šo te tiešo dialogu, sadarbību, un, manuprāt, tas arī ir viens no šiem te sasniegtajiem mērķiem,” norāda Kaspars Krumholcs, Latvijas vēstniecības Apvienotajā Karalistē otrais sekretārs.

Šī bija pirmā, taču, cerams, ne pēdējā tikšanās reize, kur tautiešiem bija iespējams nepastarpināti uzdot jautājumus un saņemt atbildes. Pēc pasākuma neformālā un draudzīgā atmosfērā turpinājās sarunas par dažādiem imigrācijas jautājumiem.

Lsm.lv

Apskati arī citus rakstus par sekojošajām tēmām: