Alcheimera slimība – vai risks saldummīļiem?

sweets
Foto: Ilustratīvs attēls, pexels.com

Ogļhidrātiem piesātināta diēta un augsts cukura līmenis asinīs tiek saistīti ar kognitīvo spēju pasliktināšanos.

Pēdējos gados Alcheimera slimību mēdz dēvēt par 3. tipa cukura diabētu, tomēr šis nosaukums nav gluži atbilstošs. 1. tipa cukura diabēts ir autoimūna slimība, bet 2. tipa cukura diabēts – diētas radīta hroniska slimība. Tāpēc Alcheimera slimība ir nevis cukura diabēta paveids, bet, spriežot pēc neseniem pētījumiem, sāk izskatīties pēc rietumnieciskas, “cukurotas” diētas sekām.

Ir iespējama situācija, kurā Alcheimera slimība attīstās caur 2. tipa cukura diabētu, turklāt pētījumos pierādīts, ka cilvēkiem ar 2. tipa cukura diabētu ir divreiz lielāks Alcheimera attīstības risks.

Taču jaunākie pētījuma dati liek domāt par ko citu.

2018.gada sākumā publicētā pētījumā apskatīti vairāk nekā 5 000 pacientu dati 10 gadu garumā. Atklāta interesanta sakarība – indivīdiem ar augstu cukura līmeni asinīs atrasta ātrāka kognitīvo funkciju pasliktināšanās, salīdzinot ar cilvēkiem ar normālu glikozes līmeni asinīs. Turklāt augstais cukura līmenis pasliktināja kognitīvās spējas (piemēram, atmiņu, uzmanības noturēšanu u.c.) neatkarīgi no tā, vai pacientiem bija vai nebija piemērojama cukura diabēta diagnoze.

Tātad – jo augstāks cukura līmenis asinīs, jo ātrāk samazinās kognitīvās jeb izziņas spējas.

Paaugstināts glikozes līmenis asinīs ir aptuveni 86 miljoniem amerikāņu. Šo stāvokli sauc par prediabētu – šajā laikā diabēts vēl nav attīstījies. Savukārt Anglijā prediabēts ir katram trešajam cilvēkam.

Pētījuma galvenā autore no Londonas Karaliskās koledžas Vuksianga Ksī (Wuxiang Xie) atgādina, ka “demence ir viena no biežākajām psihiskajām slimībām, ko saista ar sliktu dzīves kvalitāti dzīves noslēgumā. Tā kā pagaidām demence nav ārstējama, ir ārkārtīgi svarīgi pētīt šīs slimības riska faktorus.”

2012.gadā publicēts pētījums, kurā Meijo klīnikas epidemioloģijas un neiroloģijas profesors Rozbuds Robertss (Rosebud Roberts) sadalījis 1000 indivīdus četrās grupās atkarībā no tā, cik lielu daļu viņu diētas sastāda ogļhidrāti. Grupa ar augstāko cukura patēriņu izcēlās arī ar 80 procentu augstāku vieglu kognitīvu traucējumu (VKT) risku. VKT tiek uzskatīts par vienu no soļiem ceļā uz demenci.

Pētnieku komanda uzsver, ka pētījuma rezultāti liek domāt par to, ka iejaukšanās, kas atliek diabēta iestāšanās laiku, kā arī cukura līmeņa kontrole “varētu atvieglot kognitīvās funkcijas pasliktināšanos ilgtermiņā”.

Avoti:

https://www.theatlantic.com/health/archive/2018/01/the-startling-link-between-sugar-and-alzheimers/551528/

http://www.iflscience.com/health-and-medicine/more-evidence-has-been-found-for-a-link-between-sugar-and-alzheimers/

https://www.nhs.uk/news/diabetes/one-in-three-adults-in-england-has-prediabetes/

Apskati arī citus rakstus par sekojošajām tēmām: