Aicina pārņemt bez īpašniekiem palikušas trimdinieku grāmatas no «Straumēniem»

rofanta
Foto: Ilze Kalve
Lielajā talkā piedalījās arī latviešu kopienas daudzviet Eiropā –  Dānijā, Spānijā,Vācijā, Austrijā. Arī Lielbritānijā, kur “Daugavas Vanagu” fonda “Straumēnos” talka notika jau pirms divām nedēļām. Talkotājiem nācās pārcilāt arī lielus grāmatu krājumus, kas “Straumēnos” nonākuši no Rofantas muižas – tas ir viens no pirmajiem trimdas latviešu īpašumiem, ko tagad nākas pārdot.

Tāpēc “Straumēnos”, Lielbritānijas latviešu dokumentācijas centrā un arhīvā atrodas tūkstošiem grāmatu, pārsvarā trimdā izdoto, kas gaida savus nākamos saimniekus. Aicina atsaukties Latvijas bibliotēkas, skolas, arī grāmatu mīļotājus, kuri būtu gatavi saņemt lielāku grāmatu sūtījumu.

Lielbritānijas “Daugavas Vanagu” fonda lauku īpašumā Straumēnos ir nonākusi gan bibliotēka, gan luterāņu baznīcas inventārs, kas līdz šim atradās Rofantas muižā. Rofantas muiža, kas atrodas netālu no Getvikas lidostas, ir viens no pirmajiem trimdas latviešu īpašumiem, tā ilgus gadus bija populāra tautiešu pulcēšanās vieta.

“Daugavas Vanagu” fonda priekšsēdis Aivars Sinka atzīst, ka, Rofantas apkārtnē diemžēl, nedzīvo daudz latviešu, līdz ar to nebija iespējams īpašumu uzturēt un to pašlaik pārdod. “Rofantai ir grezna vēsture, tur 1974.gadā bija ļoti skaistas dziesmu dienas, un, protams, tā galvenā vēsture vīta ar baznīcas vēsturi. Starp Rofantas dibinātājiem bija tāds mācītājs Slokenbergs. Viņš bija ļoti spēcīga personība Anglijas trimdas pašos sākumos,” paskaidroja Sinka.

“Straumēni” izsenis ir vieta, kur nonāk grāmatas gan no citām bibliotēkām, gan no privātajām kolekcijām, tādēļ daudzas grāmatas dublējas.

Dokumentācijas centra vadītāja Inese Auziņa-Smita paskaidro, ka vecākā trimdas laika paaudze ļoti strauji aiziet mūžībā, bet viņi bija tie, kas pirka trimdas laikā izdotās grāmatas un visiem mājas bibliotēkas ir ar līdzīgu saturu. “Tātad tas nozīmē, ka visi tie populārie autori kā Anšlavs Eglītis, Dziļums un Klīdzejs un Janovskis, tie visi nepārtraukti atkārtojas. Un latviešu cilvēki jau savas grāmatas saudzē,” saka Auziņa-Smita.

Daudzas grāmatas ir sabojājis mitrums un pelējums, tās tiks nodotas makulatūrā, taču labā stāvoklī esošo grāmatu ir ļoti, ļoti daudz, un arhīva mājā trūkst vietas. Lielās talkas laikā varēja palīdzēt ne tikai šķirojot, bet arī ņemot sev tik grāmatu, cik sirds kāro.

Skolotāja Mārīte Seņkova uzskaita grāmatas – Annas Brigaderes pasaku lugas bērniem, latviešu bērnu folklora, “Runča vezums”, bērnu dzeja, Andreja Pumpura “Lāčplēsis” un Latvijas vēsture, 1947.gada izdevums.

“Kādas skaistas grāmatas!,” saka skolotāja Gita Alksne. “Ticējumi latviešu… arī laba lieta.”

Savukārt Laura Alksne saka, ka mammai ļoti patīk romantiskas grāmatas, tāpēc kopā ar brāli izvēlējušies vairākus sējumus.

“Es paņēmu savai ģimenei “Runča vezumi” un … Andrejs P-u-m-p-urs… Lāč-plēsis,” sastapto grāmatu nosaukumus izburto Ance Berga. Jaunus saimniekus gaida ap 2000 grāmatu, īpaši aicina pieteikties tos, kuri vēlētos iegūt lielāku grāmatu skaitu.

Diemžēl, grāmatu katalogs nav pieejams, jo gluži vienkārši nav neviena, kurš to visu varētu sistematizēt.

Dokumentācijas centra vadītāja Auziņa-Smita paskaidro, ka viņai nav vērts grāmatas sūtīt mazā skaitā. “Bet, ja kāds gribētu, lai es aizsūtu visu, kas man ir no kāda īpaša rakstnieka, vai, ja interesē, piemēram, vēsture… Tas ir ļoti plašs jēdziens, bet, lai pasaka, kāda vēsture interesē. Tad es būtu ar mieru uz Latviju nogādāt, jo no šejienes ļoti regulāri iet busiņi un viņi ir ar mieru nogādāt jebkur Latvijā.”

No Rofantas muižas ir atgādātas arī unikālas lietas, piemēram, Zēldēlgemas gūstekņu nometnē izgatavotais čemodāns, kurš, visticamāk, drīz aizceļos uz Okupācijas muzeju Rīgā.

Par grāmatām var interesēties inese.auzinasmita@gmail.com.

Lsm.lv

Apskati arī citus rakstus par sekojošajām tēmām: